1956. gads
gads
(Pāradresēts no 1956)
- Šis raksts ir par 1956. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1956. gads Latvijā.
1956. gads (MCMLVI) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1956 MCMLVI |
| Ab urbe condita | 2709 |
| Armēņu kalendārs | 1405 ԹՎ ՌՆԵ |
| Asīriešu kalendārs | 6706 |
| Bahāju kalendārs | 112—113 |
| Bengāliešu kalendārs | 1363 |
| Berberu kalendārs | 2906 |
| Budistu kalendārs | 2500 |
| Birmiešu kalendārs | 1318 |
| Bizantiešu kalendārs | 7464—7465 |
| Ķīniešu kalendārs | 乙未年 (Koka kaza) 4652 vai 4592 — līdz — 丙申年 (Uguns pērtiķis) 4653 vai 4593 |
| Koptu kalendārs | 1672—1673 |
| Etiopu kalendārs | 1948—1949 |
| Ebreju kalendārs | 5716—5717 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2012—2013 |
| - Shaka Samvat | 1878—1879 |
| - Kali Juga | 5057—5058 |
| Holocēna kalendārs | 11956 |
| Igbo kalendārs | 956—957 |
| Irānas kalendārs | 1334—1335 |
| Islāma kalendārs | 1375—1376 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4289 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Sudānā beidzās Apvienotās Karalistes un Ēģiptes kondomīnija.
- 25.—26. janvāris — Somijas karavīri iegāja Porkalā pēc tam, kad PSRS atstāja militāro bāzi.
- 26. janvāris — Kortinadampreco, Itālijā sākās ziemas olimpiskās spēles.
Februāris
labot šo sadaļu- 11. februāris — britu spiegi Gejs Bērdžess (Guy Burgess) un Donalds Maklīns (Donald Maclean) uzradās Padomju Savienībā pēc piecu gadu pazušanas.
- 25. februāris — Ņikita Hruščovs PSKP 20. kongresā uzstājās ar runu, kurā nosodīja Staļina darbību, novērtējot to kā "personības kultu".
Marts
labot šo sadaļu- 2. marts — Maroka pasludināja neatkarību no Francijas.
- 20. marts — Tunisija pasludināja neatkarību no Francijas.
- 23. marts:
- Pakistāna kļuva par pirmo islāma republiku.
- par Pakistānas 1. prezidentu kļuva Iskanders Mirza.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 7. aprīlis — Spānija atteicās no protektorāta Marokā.
Maijs
labot šo sadaļu- 8. maijs — tika lauzta Indonēzijas un Nīderlandes konstitucionāla savienība.
- 21. maijs — virs Bikini atola, Klusajā okeānā pirmoreiz notika ūdeņraža bumbas izmēģinājuma sprādziens gaisā.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 1. jūnijs — Vjačeslavs Molotovs atkāpās no PSRS ārlietu ministra amata.
- 18. jūnijs — pēdējie ārzemju karavīri atstāja Ēģipti.
- 23. jūnijs — Gamāls Abdels Nāsers kļuva par otro Ēģiptes prezidentu.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 26. jūlijs — Ēģiptes prezidents Gamāls Abdels Nāsers pasludināja par Suecas kanāla nacionalizāciju.
Augusts
labot šo sadaļu- 17. augusts — Rietumvācijā tika aizliegta Vācijas komunistiskā partija.
Septembris
labot šo sadaļu- 25. septembris — tika atklāts zemūdens Transatlantijas telefona kabelis.
Oktobris
labot šo sadaļu- 23. oktobris — Ungārijā sākās protesta demonstrācijas pret propadomiski orientēto valdību.
- 26. oktobris — PSRS karaspēka daļas iegāja Ungārijā.
- 29. oktobris:
- Izraēla iebruka Sīnāja pussalā un atspieda Ēģiptes spēkus uz Suecas kanālu;
- Tanjēras pilsēta tika atkalpievienota Marokai;
- IBM tika radīts pirmais cietais disks (5 MB).
- 31. oktobris — Apvienotā Karaliste un Francija sāka Ēģiptes bombardēšanu, lai piespiestu to atvērt Suecas kanālu.
Novembris
labot šo sadaļu- 1. novembris — Izveidots Rietumbengāles, Karnātakas, Tamilnādas un Keralas štats Indijā.
- 4. novembris — PSRS bruņotie spēki apspieda sacelšanos Ungārijā. Tūkstošiem cilvēku tika nogalināti, gandrīz ceturtdaļmiljona pameta valsti.
- 7. novembris — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pēc kuras Apvienotajai Karalistei un Francijai un Izraēlai nekavējoties jāatvelk bruņotie spēki un arābu zemēm.
- 22. novembris — Melburnā, Austrālijā sākās vasaras olimpiskās spēles.
Decembris
labot šo sadaļu- 23. decembris — Apvienotās Karalistes un Francijas spēki atstāja Suecas kanāla reģionu.
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Polijas pilsēta Katovice atguva savu iepriekšējo nosaukumu — Katovice. No 1953. gada tā tika saukta par Staļinogrodu.
- izveidota Lībijas Centrālā banka.
Dzimuši
labot šo sadaļu- Janvāris
- 3. janvāris — Mels Gibsons (Mel Gibson), ASV aktieris
- 5. janvāris — Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), vācu politiķis
- 7. janvāris — Deivids Karūzo (David Caruso), amerikāņu aktieris
- 12. janvāris — Nikolajs Noskovs (Николай Иванович Носков), krievu dziedātājs
- Februāris
- 18. februāris — Rīdigers Abramčiks (Rüdiger Abramczik), vācu futbolists, treneris
- Marts
- 1. marts — Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), Lietuvas politiķe
- 3. marts — Zbigņevs Boņeks (Zbigniew Boniek), poļu futbolists, treneris
- 7. marts — Braians Krenstons (Bryan Cranston), amerikāņu aktieris, scenārists un režisors
- 12. marts — Leslija Menvila (Lesley Manville), angļu aktrise
- 19. marts — Jegors Gaidars (Егор Тимурович Гайдар), krievu politiķis (miris 2009. gadā)
- 23. marts — Žuze Manuels Barozu (José Manuel Barroso), Portugāles politiķis
- 30. marts — Pols Raizers (Paul Reiser), amerikāņu aktieris un komiķis
- Aprīlis
- 16. aprīlis — Deivids Brauns (David McDowell Brown), ASV kosmonauts (miris 2003. gadā)
- 30. aprīlis:
- Žorže Šamine (Jorge Chaminé), portugāļu baritons
- Larss fon Trīrs (Lars von Trier), dāņu kinorežisors
- Maijs
- 10. maijs — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Николаевич Листьев), krievu žurnālists (miris 1995. gadā)
- 13. maijs — Aleksandrs Kaleri (Александр Юрьевич Калери), Krievijas kosmonauts
- 15. maijs — Mireks Topolāneks (Mirek Topolánek), čehu politiķis
- 17. maijs — Bobs Segets (Bob Saget), amerikāņu aktieris un komiķis (miris 2022. gadā)
- 20. maijs — Boriss Akuņins (Борис Акунин), krievu rakstnieks
- 30. maijs — Davids Sasoli (David Sassoli), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (miris 2022. gadā)
- Jūnijs
- 2. jūnijs — Marks Polanskis (Mark Lewis Polansky), ASV kosmonauts
- 4. jūnijs — Kīts Deivids (Keith David) ASV aktieris
- 5. jūnijs — Ričards Sīrfoss (Richard Alan Searfoss), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā)
- 10. jūnijs — Rolands Pakss (Rolandas Paksas), Lietuvas prezidents
- Jūlijs
- 9. jūlijs — Toms Henkss (Tom Hanks), ASV aktieris
- Augusts
- 12. augusts — Brūss Grīnvuds (Bruce Greenwood), Kanādas aktieris
- 20. augusts — Džoana Allena (Joan Allen), ASV aktrise
- 23. augusts — Deivids Volfs (David Wolf), ASV kosmonauts
- Septembris
- 23. septembris — Paolo Rosi (Paolo Rossi), itāļu futbolists (miris 2020. gadā)
- 29. septembris — Sebastjans Ko (Sebastian Coe), britu vieglatlēts, politiķis
- Oktobris
- 1. oktobris:
- Andruss Ansips (Andrus Ansip), Igaunijas politiķis
- Terēza Meja (Theresa May), Apvienotās Karalistes premjerministre
- 4. oktobris — Kristofs Valcs (Christoph Waltz), austriešu aktieris
- 8. oktobris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (mirusi 2012. gadā)
- 17. oktobris — Meja Džemisone (Mae Jemison), ASV kosmonaute
- 21. oktobris — Kerija Fišere (Carrie Fisher), ASV aktrise, romānu rakstniece, scenāriste (mirusi 2016. gadā)
- 28. oktobris — Mahmūds Ahmadīnežāds (محمود احمدی نژاد; Mahmūd Ahmadinezhād), Irānas prezidents
- Decembris
- 7. decembris — Lerijs Bērds (Larry Bird), ASV basketbolists
- 8. decembris — Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), Lietuvas politiķis
- 9. decembris — Imangali Tasmagambetovs (Иманғали Нұрғалиұлы Тасмағамбетов), Kazahstānas politiķis
Miruši
labot šo sadaļu- 13. janvāris — Lionels Feiningers (Lyonel Feininger), vācu/amerikāņu mākslinieks (dzimis 1871. gadā)
- 18. janvāris — Konstantīns Petss (Konstantin Päts), Igaunijas prezidents (dzimis 1874. gadā)
- 23. janvāris — Aleksandrs Korda (Alexander Korda), britu kinorežisors (dzimis 1893. gadā)
- 31. janvāris — Alans Aleksandrs Milns (Alan Alexander Milne), angļu rakstnieks (dzimis 1882. gadā)
- 3. februāris — Emils Borels (Émile Borel), franču matemātiķis (dzimis 1871. gadā)
- 13. februāris — Jans Lukasevičs (Jan Łukasiewicz), poļu matemātiķis (dzimis 1878. gadā)
- 18. februāris — Gistavs Šarpentjē (Gustave Charpentier), franču komponists (dzimis 1860. gadā)
- 7. marts — Johaness Gandils (Johannes Gandil), dāņu futbolists un vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs futbolā (dzimis 1873. gadā)
- 12. marts — Boļeslavs Beruts (Bolesław Bierut), poļu komunistu līderis, Polijas prezidents (dzimis 1892. gadā)
- 17. marts — Irēna Žolio-Kirī (Irène Joliot-Curie), franču fiziķe (dzimusi 1897. gadā)
- 18. marts — Benžamins Gleizers (Benjamin Glazer), ziemeļīru scenārists un kinorežisors (dzimis 1887. gadā)
- 20. marts — Vilhelms Miklass (Wilhelm Miklas), Austrijas prezidents (dzimis 1872. gadā)
- 7. maijs — Jozefs Hofmanis (Josef Hoffmann), austriešu arhitekts un dizainers (dzimis 1870. gadā)
- 13. maijs — Emīls Nolde (Emil Nolde), vācu mākslinieks (dzimis 1876. gadā)
- 15. maijs — Džeks Zīlijs (Jack Zealley), angļu futbolists (dzimis 1874. gadā)
- 20. maijs ― Zoltāns Halmai (Zoltán Halmay), ungāru peldētājs un vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1881. gadā)
- 24. maijs — Pjērs Almāns (Pierre Allemane) franču futbolists (dzimis 1882. gadā)
- 8. jūlijs — Panajotis Paraskevopuls (Παναγιώτης Παρασκευόπουλος), grieķu vieglatlēts, un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (1875. gadā)
- 13. augusts — Jakubs Kolass (Якуб Колас), baltkrievu rakstnieks (dzimis 1882. gadā)
- 14. augusts:
- Bertolts Brehts (Bertolt Brecht), vācu dzejnieks, dramaturgs, teātra direktors (dzimis 1898. gadā)
- Konstantīns fon Neirats (Konstantin von Neurath), vācu politiķis (dzimis 1873. gadā)
- 22. septembris — Frederiks Sodijs (Frederick Soddy), angļu ķīmiķis (dzimis 1877. gadā)
- 28. septembris — Viljams Boings (William Boeing), ASV uzņēmējs (dzimis 1881. gadā)
- 13. oktobris — Leons Tjēbo (Léon Thiébaut), franču paukotājs, olimpiskais medaļnieks (dzimis 1880. gadā)
- 25. oktobris — Risto Riti (Risto Ryti), Somijas prezidents (dzimis 1889. gadā)
- 1. novembris — Pjetro Badoljo (Pietro Badoglio), itāļu karavīrs un politiķis (dzimis 1871. gadā)
- 25. novembris — Oleksandrs Dovženko (Олександр Довженко), ukraiņu kinorežisors un scenārists (dzimis 1894. gadā)
- 3. decembris — Aleksandrs Rodčenko (Александр Михайлович Родченко), krievu mākslinieks (dzimis 1891. gadā)
- 5. decembris — Kristiāns Kristensens (Christian Christensen), dāņu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā)
- 6. decembris — Džons Geigers (John Geiger), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā)
- 14. decembris — Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi), Somijas prezidents (dzimis 1870. gadā)
- 14. decembris — Ādolfs Klingelhēfers (Adolphe Klingelhoefer), franču vieglatlēts un regbija spēlētājs (dzimis 1880. gadā)
- 22. decembris — Anrī Kallo (Henri Callot), franču paukotājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
Kalendārs
labot šo sadaļu | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
🔥 Top keywords: Sākumlapa2024. gada Eiropas čempionāts futbolāSpecial:SearchEzera sonāteVikipēdija:KontaktiSpecial:RecentChangesGunārs CilinskisKarless PudždemonsAstrīda KairišaSpānijas pilsētu uzskaitījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsLatvijaHaenas provinceZodiaksRīga2024. gada vasaras olimpiskās spēlesLilita OzoliņaEiropas čempionāts futbolāJāņiLatvijas TelevīzijaMārtiņš VilsonsMarks RiteAutoceļš A9 (Latvija)Ingrīda LatimiraBlīdenes pagastsOtrais pasaules karšKristaps PorziņģisSengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījumsGruzijaStarptautiskie automobiļu reģistrācijas kodiBlīdeneKārlis AuškāpsJānis PetersLatvijas administratīvais iedalījumsLatvijas basketbola izlaseUvis Jānis BalinskisZemgaleLimuzīns Jāņu nakts krāsāItālijas pilsētu uzskaitījums