2010. gads
gads
(Pāradresēts no 2010 gads)
2010. (MMX) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija | |
Laikapstākļi Latvijā | |
Sports | |
Kosmonautika |
Gregora kalendārs | 2010 MMX |
Ab urbe condita | 2763 |
Armēņu kalendārs | 1459 ԹՎ ՌՆԾԹ |
Asīriešu kalendārs | 6760 |
Bahāju kalendārs | 166—167 |
Bengāliešu kalendārs | 1417 |
Berberu kalendārs | 2960 |
Budistu kalendārs | 2554 |
Birmiešu kalendārs | 1372 |
Bizantiešu kalendārs | 7518—7519 |
Ķīniešu kalendārs | 己丑年 (Zemes vērsis) 4706 vai 4646 — līdz — 庚寅年 (Metāla tīģeris) 4707 vai 4647 |
Koptu kalendārs | 1726—1727 |
Etiopu kalendārs | 2002—2003 |
Ebreju kalendārs | 5770—5771 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2066—2067 |
- Shaka Samvat | 1932—1933 |
- Kali Juga | 5111—5112 |
Holocēna kalendārs | 12010 |
Igbo kalendārs | 1010—1011 |
Irānas kalendārs | 1388—1389 |
Islāma kalendārs | 1431—1432 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4343 |
UNIX laiks | 1262304000—1293839999 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris:
- sākās Spānijas prezidentūra Eiropas Savienībā, pārņemot to no Zviedrijas;
- terorista pašnāvnieka sarīkotā bumbas sprādziemā Pakistānas ziemeļrietumos kādas volejbola spēles laikā bojā gāja 95 un ievainojumus guva vairāk kā 100 cilvēku;
- vairākās Latīņamerikas valstīs bezskaidras naudas norēķinos laista apgrozībā vienota naudas vienība SUCRE.
- Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN) noslēdza brīvās tirdzniecības zonu ar Ķīnu.
- 4. janvāris — Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā oficiāli tika atklāta augstākā celtne pasaulē — 824,55 metrus augstais Halīfa tornis.[1]
- 12. janvāris — 7,0 balles stipra zemestrīce satricināja Haiti, izpostot galvaspilsu Portoprensu;[2] bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.[3]
- 15. janvāris — bija novērojams daļējs Saules aptumsums.
Februāris
labot šo sadaļu- 7. februāris — Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Viktors Janukovičs.
- 12.—28. februāris — Kanādas pilsētās Vankūverā un Vistlerā notika 2010. gada ziemas olimpiskās spēles.
- 18. februāris — valsts apvērsumā gāzts Nigēras prezidents Mamadū Tandža; viņa vietā par valsts vadītaju kļuva apvērsuma organizētajs Salū Džibo.
- 27. februāris — Klusajā okeānā pie Čīles krastiem notika 8,8 ballu spēcīga zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 708 cilvēki;[4] šī bija astotā spēcīgākā zemestrīce, kas jebkad reģistrēta un izraisīja cunami vilni, kas aptvēra visu Klusā okeāna teritoriju.
- 28. februāris — Atlantijas vētra "Sintija" Eiropas rietumos prasīja vismaz 62 cilvēku dzīvības,[5] izraisīja plūdus un atstāja bez elektroenerģijas vairāk nekā miljonu mājsaimniecību.[6]
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — par Urugvajas prezidentu kļuva Hosē Muhika.
- 11. marts — par Ukrainas premjerministru kļuva Mikola Azarovs.
- 23. marts — nogrimstot Dienvidkorejas karakuģim, gāja bojā 46 cilvēki; izmeklēšanā atklājās, ka to nogremdējusi Ziemeļkorejas torpēda.
- 29. marts — divu sieviešu izraisītos sprādzienos Maskavas metro bojā gāja 37 cilvēki.[7]
Aprīlis
labot šo sadaļu- 7. aprīlis — Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs pameta Biškeku un valdība atkāpās pēc plašiem iedzīvotāju nemieriem; par pagaidu valdības vadītāju kļuva Roza Otunbajeva.
- 8. aprīlis — Prāgā ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu.
- 10. aprīlis — Smoļenskas aviokatastrofa: pie Smoļenskas pilsētas Krievijā lidmašīnas Tu-154 katastrofā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 96 cilvēki.[8]
- 14. aprīlis:
- pastiprinājās Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums Islandē, kura pelnu mākoņu dēļ vairākās Eiropas valstīs uz laiku tika slēgta gaisa telpa;
- 7,1 ballu stiprā zemestrīcē Ķīnā gāja bojā 2039 cilvēki, bez vēsts pazuduši 195, ievainoti 12 315 un vairāk nekā 100 tūkstoši palikuši bez pajumtes.
- 18. aprīlis — Ziemeļkiprā notika prezidenta vēlēšanas.
- 20. aprīlis — Meksikas līča naftas izplūdums: pēc sprādziena uz naftas platformas Deepwater Horizon sākās lielākā naftas noplūde jūrā naftas ieguves vēsturē; eksplozijā gāja bojā 11 cilvēki.
- 27. aprīlis — Standard & Poor's samazināja Grieķijas kredītreitingu līdz "augstam riskam"; līdz ar to paplašinot Eiropas finanšu krīzi.
Maijs
labot šo sadaļu- 1. maijs—30. oktobris — Šanhajā, Ķīnā notika Expo pasaules izstāde.
- 2. maijs — Eirozona un Starptautiskais Valūtas fonds nolēma piešķirt 110 miljadrus EUR palīdzībai Grieķijai.
- 8. maijs — par Kostarikas prezidentu tika iecelta Laura Činčilla. Viņa ir pirmā sieviete, prezidente Kostarikā.
- 10. maijs — Filipīnās notika vispārējās vēlēšanas.
- 16. maijs — Dominikānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 27. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Vācijas pārstāvētā Lēna Meiere-Landruta.
- 31. maijs — Izraēla uzbruka sešiem kuģiem, kas centās pārraut Gazas joslas blokādi, nogādājot humānās kravas; 9 cilvēki gāja bojā.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 9. jūnijs — Nīderlandē notika vispārējās vēlēšanas.
- 11. jūnijs — Kirgizstānas pilsētā Ošā nemieri pārauga etniskos konfliktos starp kirgīziem un uzbekiem; bojā gāja vismaz 195 cilvēki.
- 11. jūnijs—11. jūlijs — Dienvidāfrikas Republikā notika 2010. gada FIFA Pasaules kauss futbolā.[9]
- 13. jūnijs — Japānas zondes Hayabusa kapsula nolaidās uz Zemes atgādājot asteroīda daļiņas.
- 26.—27. jūnijs — Toronto notika G20 samits.
- 28. jūnijs — par Burundi prezidentu uz otro termiņu tika ievēlēts Pjērs Nkurunziza.
- 30. jūnijs:
- par Vācijas prezidentu ievēlēts Kristians Vulfs.
- par Filipīnu prezidentu kļuva Benigmo Akino III.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — sākās Beļģijas prezidentūras termiņš Eiropas Savienībā.
- 4. jūlijs — Polijas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Broņislavs Komorovskis.
- 11. jūlijs — Klusā okeāna dienvidu daļā bija novērojams pilns saules aptumsums.
- 15. jūlijs — Meksikas līča naftas izplūdums: apturēta naftas noplūde no dziļūdens urbuma.
- 29. jūlijs — Pakistānas ziemeļos musonu lieti izraisīja plašus plūdus, vairāk nekā 1600 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā miljons palika bez pajumtes.
Augusts
labot šo sadaļu- 6. augusts — karstuma viļņa ietvaros Baltkrievijā ar +38,5 °C tika uzstādīts jauns valsts karstuma rekords.
Septembris
labot šo sadaļu- 16. septembris — Afganistānā notika parlamenta vēlēšanas.
Oktobris
labot šo sadaļu- 2. oktobris — Latvijā notika 10. Saeimas vēlēšanas, kurās uzvarēja politiskā apvienība "Vienotība".
- 4. oktobris — Ungārijā alumīnija rūpnīcā tika pārrauts toksisko atkritumu baseina aizsprosts un applūda tuvākās apdzīvotās vietas; 9 cilvēki gāja bojā, 122 ievainoti.
- 10. oktobris:
- Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt.
- Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 15. oktobris — izurbta pasaulē garākā dzelzceļa tuneļa Gotarda bāzes tuneļa pirmā eja.
- 31. oktobris — Brazīlijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Dilma Rusefa.
Novembris
labot šo sadaļu- 7. novembris — Azerbaidžānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 17. novembris — CERN pētniekiem pirmoreiz vēsturē izdevies "sagūstīt" antimatēriju: 38 antiūdeņraža atomi tika noturēti sešas sekundes.
- 21. novembris — Eirozonas valstis nolēma piešķirt glābšanas paketi Īrijai, lai novērstu tās finanšu krīzi.
- 23. novembris — Ziemeļkoreja apšaudīja Dienvidkorejas pierobežas salu, 4 cilvēki nogalināti.
- 28. novembris:
Decembris
labot šo sadaļu- 2. decembris — NASA paziņoja par baktērijas atklāšanu, kuras DNS fosfora vietā tiek izmantots arsēns.
- 18. decembris — Arābu pavasaris: Tunisijā sākās protesti pret valstī esošo bezdarbu un korupciju un citām nebūšanām.
- 19. decembris — Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
- 22. decembris — ASV Senāts ratificēja Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu ar Krieviju.
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/93/J._D._Salinger_%28Catcher_in_the_Rye_portrait%29.jpg/120px-J._D._Salinger_%28Catcher_in_the_Rye_portrait%29.jpg)
- 12. janvāris — Zilda Arnsa (Zilda Arns), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (dzimusi 1934. gadā)
- 22. janvāris — Džīna Simonsa (Jean Simmons), angļu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
- 27. janvāris — Džeroms Deivids Selindžers (J. D. Salinger), ASV rakstnieks (dzimis 1919. gadā)
Februāris
labot šo sadaļu- 25. februāris — Vladislavs Galkins (Владислав Галкин), krievu aktieris (dzimis 1971. gadā)
Marts
labot šo sadaļu![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5d/Interpolisschaaktoernooi_Tilburg_1819_Smyslov_aan_zet%2C_Bestanddeelnr_929-3630.jpg/120px-Interpolisschaaktoernooi_Tilburg_1819_Smyslov_aan_zet%2C_Bestanddeelnr_929-3630.jpg)
- 4. marts — Vladislavs Ardzinba (Владислав Арӡынба), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945. gadā)
- 13. marts — Žans Žozefs Sanfuršs (Jean-Joseph Sanfourche), Francijas gleznotājs un skulptors (dzimis 1929. gadā)
- 27. marts — Vasilijs Smislovs (Василий Смыслов), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921. gadā)
Aprīlis
labot šo sadaļu![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/00/Lech_Kaczy%C5%84ski.jpg/120px-Lech_Kaczy%C5%84ski.jpg)
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c6/Juan_Antonio_Samaranch_DF-ST-01-00128.jpg/120px-Juan_Antonio_Samaranch_DF-ST-01-00128.jpg)
- 5. aprīlis — Vitālijs Sevastjanovs (Виталий Иванович Севастьянов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
- 10. aprīlis — Lehs Kačiņskis (Lech Aleksander Kaczyński), Polijas prezidents (dzimis 1949. gadā)
- 10. aprīlis — Rišards Kačorovskis (Ryszard Kaczorowski), poļu politiķis (dzimis 1919. gadā)
- 21. aprīlis — Huans Antonio Samarančs (Juan Antonio Samaranch Torelló), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā)
Maijs
labot šo sadaļu- 29. maijs — Deniss Hopers (Dennis Hopper), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)
Jūnijs
labot šo sadaļu![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Algirdas_Brazauskas_1998.jpg/120px-Algirdas_Brazauskas_1998.jpg)
- 1. jūnijs — Andrejs Vozņesenskis (Андрей Вознесенский), krievu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1933.)
- 14. jūnijs — Leonīds Kizims (Кизим Денисович), ukraiņu izcelsmes PSRS kosmonauts (dzimis 1941.)
- 18. jūnijs — Žuze Saramagu (José Saramago), portugāļu rakstnieks (dzimis 1922.)
- 19. jūnijs — Manute Bols (Manute Bol), Sudānas (mūsdienu Dienvidsudānas) basketbolists (dzimis 1962.)
- 20. jūnijs — Roberto Rosato (Roberto Rosato), Itālijas futbolists (dzimis 1943.)
- 26. jūnijs — Aļģirds Brazausks (Algirdas Brazauskas), Lietuvas prezidents (dzimis 1932.)
Augusts
labot šo sadaļu![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c7/Patricia_Neal_by_David_Shankbone_cropped.jpg/120px-Patricia_Neal_by_David_Shankbone_cropped.jpg)
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2c/Laurent_FIGNON.jpg/120px-Laurent_FIGNON.jpg)
- 8. augusts — Patrīcija Nīla (Patricia Neal), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
- 14. augusts — Eibija Linkolna (Abbey Lincoln), ASV dziedātāja (dzimusi 1930. gadā)
- 22. augusts — Stjepans Bobeks (Стјепан Бобек), Dienvidslāvijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1923. gadā)
- 30. augusts — Fransisko Varaljo (Francisco Varallo), Argentīnas futbolists (dzimis 1910. gadā)
- 31. augusts — Lorāns Fiņons (Laurent Fignon), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1960. gadā)
Septembris
labot šo sadaļu- 24. septembris — Genādijs Janajevs (Геннадий Янаев), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā)
- 28. septembris — Arturs Penns (Arthur Penn), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
- 29. septembris:
- Tonijs Kērtiss (Tony Curtis), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)
- Žoržs Šarpaks (Georges Charpak), Francijas fiziķis (dzimis 1924. gadā)
Oktobris
labot šo sadaļu- 5. oktobris — Jānis Klovāns, Latvijas šaha lielmeistars (dzimis 1935. gadā)
- 12. oktobris — Henriks Gureckis (Henryk Górecki), poļu komponists (dzimis 1933. gadā)
- 14. oktobris — Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot), Francijas, ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā)
- 20. oktobris — Farūks Leghari (Farooq Leghari), Pakistānas prezidents (dzimis 1950. gadā)
- 27. oktobris — Nestors Kirhners (Néstor Kirchner), Argentīnas prezidents (dzimis 1940. gadā)
- 30. oktobris — Harijs Mulišs (Harry Mulisch), nīderlandiešu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
Novembris
labot šo sadaļu![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3d/%D0%A7%D0%95%D0%A0%D0%9D%D0%9E%D0%9C%D0%AB%D0%A0%D0%94%D0%98%D0%9D_%D0%92%D0%B8%D0%BA%D1%82%D0%BE%D1%80_%D0%A1%D1%82%D0%B5%D0%BF%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87.jpg/120px-%D0%A7%D0%95%D0%A0%D0%9D%D0%9E%D0%9C%D0%AB%D0%A0%D0%94%D0%98%D0%9D_%D0%92%D0%B8%D0%BA%D1%82%D0%BE%D1%80_%D0%A1%D1%82%D0%B5%D0%BF%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87.jpg)
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/58/LeslieNielsenOct08-replacement.jpg/120px-LeslieNielsenOct08-replacement.jpg)
- 3. novembris — Viktors Černomirdins (Виктор Черномырдин), Krievijas politiķis (dzimis 1938. gadā)
- 10. novembris — Dino De Laurentiss (Dino De Laurentiis), itāļu kinoproducents un aktieris (dzimis 1919. gadā)
- 28. novembris — Leslijs Nīlsens (Leslie Nielsen), Kanādas, ASV aktieris (dzimis 1926. gadā)
- 29. novembris — Bella Ahmaduļina (Бе́лла Ахмаду́лина), krievu dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā)
Decembris
labot šo sadaļu![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/45/Blake_Edwards_1966.jpg/120px-Blake_Edwards_1966.jpg)
- 13. decembris — Ričards Holbruks (Richard Holbrooke), ASV diplomāts (dzimis 1941. gadā)
- 15. decembris — Bleiks Edvardss (Blake Edwards), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā)
- 21. decembris — Enco Bearcots (Enzo Bearzot), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1927. gadā)
Nobela prēmijas
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Dubaijā atklās pasaulē pirmo superdebesskrāpi, diena.lv, 04.01.2010.
- ↑ Zemestrīcē Haiti galvaspilsētā varētu būt simtiem bojāgājušo, tvnet.lv, 13.01.2010.
- ↑ Haiti raises earthquake death toll to 230,000 Arhivēts 2012. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē., msnbc.msn.com, 09.02.2010. (angliski)
- ↑ Death toll from Chile earthquake toll jumps to 708, bbc.co.uk, 28.02.2010. (angliski)
- ↑ Storm batters Europe, at least 55 dead, cnn.com
- ↑ Vētra Eiropā prasījusi jau 52 cilvēku dzīvības, tvnet.lv, 28.02.2010.
- ↑ Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk?, tvnet.lv, 29.03.2010.
- ↑ Krievijā lidmašīnas avārijā gājis bojā Polijas prezidents, tvnet.lv, 10.04.2010.
- ↑ «FIFA.com - The Official Website of the FIFA World Cup™». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2008. gada 3. novembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2008. gada 3. novembrī.
Kalendārs
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2010. gads |
🔥 Top keywords: Sākumlapa2024. gada Eiropas čempionāts futbolāSpecial:SearchEzera sonāteVikipēdija:KontaktiSpecial:RecentChangesGunārs CilinskisKarless PudždemonsAstrīda KairišaSpānijas pilsētu uzskaitījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsLatvijaHaenas provinceZodiaksRīga2024. gada vasaras olimpiskās spēlesLilita OzoliņaEiropas čempionāts futbolāJāņiLatvijas TelevīzijaMārtiņš VilsonsMarks RiteAutoceļš A9 (Latvija)Ingrīda LatimiraBlīdenes pagastsOtrais pasaules karšKristaps PorziņģisSengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījumsGruzijaStarptautiskie automobiļu reģistrācijas kodiBlīdeneKārlis AuškāpsJānis PetersLatvijas administratīvais iedalījumsLatvijas basketbola izlaseUvis Jānis BalinskisZemgaleLimuzīns Jāņu nakts krāsāItālijas pilsētu uzskaitījums