Alfrēds Neilands

Kārlis Alfrēds Neilands (igauņu: Alfred Neuland; dzimis 1895. gada 10. oktobrī, miris 1966. gada 16. novembrī) bija latviešu izcelsmes igauņu svarcēlājs.

Alfrēds Neilands
Alfrēds Neilands 1920. gadā.
Personas dati
Dzimis1895. gada 10. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valka, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris1966. gada 16. novembrī (71 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tallina, Igaunijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
TautībaLatvietis
Augums166 cm
Svars74 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valstsKarogs: Igaunija Igaunija
Sporta veidsSvarcelšana
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes2 (1920, 1924)
Medaļas1 zelta (1920), 1 sudraba (1924)
 
Medaļas
Olimpiskās spēles
ZeltsAntverpene 1920vieglais svars
SudrabsParīze 1924vidējais svars
Pasaules čempionāti
ZeltsTallina 1922līdz 67,5 kg

Alfrēds Neilands dzimis Vidzemes guberņas pilsētā Valkā, 1895. gada 10. oktobrī [v.s. 28. septembrī] ormaņa Juhana Neilanda ģimenē.[1] Arī viņa brāļi Voldemārs (1893-1976) un Feliks (1902—1966) Neilandi bija svarcēlāji. Alfrēds mācījās Rīgā. Trenējās sporta biedrības "Marss" smagatlētikas sekcijā. 1913. gadā, būdams 18 gadus vecs, Alfrēds uzstādīja piecus Viskrievijas svarcelšanas rekordus.[2] 1914. gadā, vēl pārstāvot Rīgu, viņš izcīnīja otro vietu 18. un 19. Viskrievijas svarcelšanas čempionātos un bija pirmais Rīgā notikušajā 2. Viskrievijas olimpiādē.[3] Frontes līnija tuvojās Rīgai un Neilands pārceļas uz Petrogradu, kur turpina treniņus klubos "Kalev" un "Sanitas". Jau kā Petrogradas pārstāvis viņš uzvarēja Viskrievijas 20. (1915) un 21. (1916) čempionātā.[3]

Pēc Pirmā pasaules kara, 1919. gadā Alfrēds Neilands pārcēlās dzīvot uz Tallinu. 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Amsterdamā viņš kļuva par pirmo Igaunijas olimpisko čempionu. Divus gadus vēlāk uzvarēja pasaules čempionātā Tallinā. 1924. gadā ieguva sudrabu medaļu Parīzes olimpiādē. Kopumā Neilands uzstādījis 12 pasaules, 14 olimpiskos un 45 Igaunijas rekordus.[4]

Pēc 1924. gada olimpiskām spēlēm Neilands aizgāja no aktīvā sporta un vēlāk strādāja par biznesmeni dzimtajā pilsētā Valgā. Viņš darbojās arī kā svarcelšanas treneris un tiesnesis.

No 1950.līdz 1955. gadam Neilands bija Igaunijas Eksperimentālo bezalkoholisko dzērienu fabrikas (tagad AS Tallinna Karastusjoogid) direktors.

1995. gadā Valgā viņam atklāja pieminekli (tēlnieks Mati Karmins) un no 2000. gada tur notiek viņa piemiņas sacensības. Apglabāts Tallinas meža kapos.[5]

Lielākie sasniegumi

labot šo sadaļu

Krievijas impērijas sacensības[3]

labot šo sadaļu
DatumsVietaSacensību nosaukumsKomandaSvara kategorijaVieta
Krievijas impērijas sacensības[3]
1914. gada
14.—16. februāris
Rīga18. Viskrievijas čempionātsRīgalīdz 67,5 kg2
1914. gada
8.—14. jūlijs
Rīga2. Viskrievijas olimpiādeRīgalīdz 67,5 kg1
1914. gada
27.—29. decembris
Petrograda19. Viskrievijas čempionātsRīgalīdz 67,5 kg2
1915. g. 28. decembris
— 1916. g. 1. janvāris
Maskava20. Viskrievijas čempionātsPetrogradalīdz 67,5 kg1
1916. gada
26.—29. decembris
Petrograda21. Viskrievijas čempionātsPetrogradalīdz 75 kg1
Olimpiskās spēles
1920. gada
14.—29. augusts
AntverpeneVII olimpiskās spēlesIgaunijalīdz 67,5 kg1
1924. gada
4. maijs—27. jūlijs
ParīzeVIII olimpiskās spēlesIgaunijalīdz 75 kg2
Pasaules čempionāti
1922. gada
29.—30. aprīlis
Tallina1922. gada čempionātsIgaunijalīdz 67,5 kg1
  1. Kurzemes, Vidzemes un Latgales Ev. Lut. draudžu metriku grāmatas. Fonds-235. Apraksts-14. Vidzeme. Valkas apriņķis. Valkas draudze. 1661.g.-1918.g. Lieta:623 — Dz,L,M,-Ig. (1896.g.) 10. lpp, ieraksts № 17
  2. Ivars Ošiņš. «ČIGĀNA LĀSTS: KAUT TU LEPNS PALIKTU!». http://sportacentrs.com/sporta_avize, 11.08.2012. Skatīts: 2018-11-11.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 М.Л. Аптекарь. Тяжёлая атлетика (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1983. 16.—24. lpp.
  4. «Cīņas pirmsākumi Latvijā. Atlēti, kas nesuši Latvijas vārdu pasaulē - amatieri un profesionāļi. Alfreds Kārlis Neilands.». cinas-sports.webnode.lv. Skatīts: 2018-05-09.
  5. «NEULAND, ALFRED KARL» (igauņu). ESBL. 15.12.2016. Skatīts: 2018-05-09.

Ārējās saites

labot šo sadaļu