Arahidonskābe

ķīmisks savienojums

Arahidonskābe (cis,cis,cis,cis-5,8,11,14-eikozāntetraēnskābe, CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar četrām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Arahidonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums.

Arahidonskābe

Arahidonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formulaC20H32O2
Molmasa304,47 g/mol
Blīvums922 kg/m3
Kušanas temperatūra-49,5 °C
Viršanas temperatūra169 - 171 °C pie 0,15 mmHg (sadalās)

Atrašanās dabā

labot šo sadaļu

Arahidonskābes nosaukums atvasināts no arahīnskābes nosaukuma (latīņu: arachis — 'zemesrieksts'), jo abām šim skābēm oglekļa ķēdē ir 20 atomi. Tomēr, atšķirībā no arahīnskābes, arahidonskābe augos tikpat kā nav sastopama. Arahidonskābi glicerīdu veidā satur dzīvnieku valsts produktipiens, gaļa, olas, smadzenes, aknas.

Dzīvnieku valsts produkti — arahidonskābes avots

Arahidonskābe tiek pieskaitīta pie neaizstājamajām nepiesātinātajām taukskābēm, kaut arī organismā tā spēj veidoties no citas neaizstājamās taukskābes — linolskābes. Arahidonskābei ir liela bioloģiska nozīme, jo tā ietilpst šūnu membrānu fosfolipīdu sastāvā (sevišķi nepieciešama normālai smadzeņu un virsnieru darbībai). Arahidonskābe ir neatņemama šūnu bioķīmiskās regulēšanās mehānismu sastāvdaļa; tā nepieciešama arī prostaglandīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu biosintēzei.

Hidrogenējot arahidonskābi, iegūst arahīnskābi. Arahidonskābe gaisā ātri oksidējas un pieder pie ātri žūstošām taukskābēm.