Brocēni

Brocēni
Brocēni;
	Novada pilsēta
	Brocēnu būvmateriālu kombināts
; Karogs	; Ģerbonis
	Brocēni
	Koordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°EKoordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E
Valsts	Latvija
Novads	Saldus novads
Pilsētas tiesības	kopš 1992. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Berghof
Platība
• Kopējā	8,4 km2
• sauszeme	8,3 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	2 834
• blīvums	340,2 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3851; LV-3801
	Brocēni Vikikrātuvē

Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā. Izvietojusies Cieceres ezera ziemeļaustrumu krastā pie autoceļa A9 un Rīgas — Liepājas dzelzceļa.

Vēsture

Pilsēta sāka veidoties 1938. gadā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētciemata statuss kopš 1950. gada,^[4] pilsētas tiesības no 1992. gada.

Cementa un šīfera kombināts

1920. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgās kaļķakmens iegulas Cieceres ezera krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātā Rīgas cementa fabrikas H. H. Šmita akciju sabiedrība^[5] (A/S Ch. Schmit) šeit ieguva izejvielas. 1936. gadā Šmita firma uzsāka cementa fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmu F. L. Smith. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvēts dzelzceļš. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne — šīfera fabrika.Pēc Latvijas okupācijas fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā, kurā ietilpa arī Brocēnu kaļķu rūpnīca un ķieģeļu rūpnīca "Saldus". Tagadējā šīfera ceha vietā Otrā pasaules kara laikā atradusies koncentrācijas nometne.

2005. gadā uzņēmumu un to pārvaldošo RMC grupu iegādājās Meksikas cementa ražošanas koncerns Cemex, un 2010. gadā rūpnīca tika modernizēta. 2019. gadā kombinātu no Cemex, tāpat kā visus koncerna īpašumus Baltijas un Ziemeļvalstīs, nopirka Vācijas uzņēmums Schwenk Zement^(de).^[6]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1959	1 985	—
1970	3 297	+66.1%
1979	3 442	+4.4%
1989	3 724	+8.2%
2000	3 519	−5.5%
2010	3 433	−2.4%

Gads	Iedz.	±%
2011	3 376	−1.7%
2012	3 278	−2.9%
2013	3 243	−1.1%
2014	3 203	−1.2%
2015	3 173	−0.9%
2016	3 134	−1.2%

Gads	Iedz.	±%
2017	3 075	−1.9%
2018	3 117	+1.4%
2019	3 144	+0.9%
2020	3 149	+0.2%
2021	3 146	−0.1%
2022	3 083	−2.0%

Etniskā struktūra

Gads	Kopā	Latvieši	Krievi	Baltkrievi	Ukraiņi	Poļi	Lietuvieši	Citi
2000	3519	2351 (67%)	680 (19%)	197 (6%)	113 (3%)	42 (1%)	84 (2%)	52 (2%)
2021	2570	2086 (76%)	365 (13%)	99 (4%)	52 (2%)	26 (1%)	70 (3%)	52 (2%)

Klimats

Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā.

Transports

Galvenie pilsētas autoceļi ir A9 (Rīga—Liepāja) un P109 (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi ir V1152 (Bērzi—Brocēnu stacija) un V1156 (Brocēni—Namiķi). Pastāv dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, bet ik dienu pasažieru satiksme nenotiek.