Hījumā

Hījumā no sauszemes atdala 22 km plaša jūra un citas salas. No dienvidos esošās Sāmsalas atdala 6 km platais Soelas šaurums, no Vormsi salas — 11 km platais Hari šaurums. Krasta līnija ir ap 326 km gara.

Ap 60% no salas klāj mežs, ap 7% — purvs, ap 23% — cilvēka pārveidota ainava. Sala ir salīdzinoši līdzena, augstākais paugurs ir 68 metrus augstais Tornimegi paugurs. Salā ir arī vairāki ezeri, lielākais no tiem — Tihu Sūrjervs — ir 85 ha liels. Garākā salas upe (Luguse) ir 26 km gara. Gada nokrišņu daudzums — vidēji 622 mm. Salā sniegs uzkrīt vidēji 4 nedēļas vēlāk un nokūst vidēji 2 nedēļas ātrāk nekā Igaunijas pamatdaļā.

Salas piekrastes ūdeņi ir sekli, ar daudziem sēkļiem un mazākām saliņām. Salas vide ir salīdzinoši maz pārveidota, šeit dzīvo ap 30 sugu zīdītāji, reģistrēti ap 250 sugu putni.

Augsnes samērā neauglīgas, sastāv galvenokārt no kaļķakmens un jūras nogulumiem, augsnes akmeņainas, smilšainas.

Salā un tās piekrastē ir šādi ģeogrāfiski objekti:

• Kepu pussala — rietumos;
• Tahkunas pussala — ziemeļos;
• Mardihansu līcis — dienvidrietumos;
• Emmaste — ciemats dienvidos;
• Heltermā — ciemats austrumos
• Keina — ciemats dienvidaustrumos;
• Kerdla — vienīgā salas pilsēta;
• Kergesāre — ciemats ziemeļrietumos;

Arheoloģiski pētījumi liecina, ka cilvēku apmetnes Hījumā bijušas jau 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Gutasāgā, kas pierakstīta 13. gadsimtā un apraksta gutu cilts daļas pārcelšanos no Gotlandes uz Hījumā, kur tie "uzcēluši pili, bet nespēdami sevi uzturēt, devušies pa Daugavu (Dyna) tālāk uz Krieviju un Grieķiju". Tiek uzskatīts, ka gotu pārcelšanās uz Melnās jūras krastiem notikusi mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Rakstītos avotos sala pirmoreiz minēta 1228. gadā (Dageida) — laikā, kad Hījumā salu, tāpat kā pārējo Igauniju, iekaroja krustneši. 1254. gadā Hījumā tika sadalīta starp Sāmsalas bīskapiju un Livonijas ordeni. 1563 — 1710. gados sala atradās Zviedrijas kontrolē.

Pēc 1710. gada salas agrākie zviedru tautības iedzīvotāji līdz ar salas nonākšanu Krievijas impērijas sastāvā emigrēja vai pārigauņojās Pirmā pasaules kara laikā salu ieņēma vācieši. Pēc Pirmā pasaules kara Hījumā kļuva par daļu no neatkarīgās Igaunijas un dalīja tās tālāko likteni.

Salinieki pārsvarā nodarbojas pakalpojumu sektorā, tai skaitā salu apmeklē aizvien vairāk tūristu. 5 mazās ostas. Salā ap 350 km gari asfaltēti ceļi. Lidosta Kerdlā, prāmji uz Igaunijas pamatdaļu un Sāmsalu.

• Kepu bāka — trešā senākā darbojošās bāka pasaulē;
• Kerdlas meteorīta krāteris — diametrs ap 4 kilometri;

• Hīesāres bāka

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hījumā.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Hījumā apriņķis
• Hījumā tūrisma ceļvedis (angliski)