Elvīra Ozoliņa

Elvīra Ozoliņa (dzimusi 1939. gada 8. oktobrī)[1] ir bijusī latviešu[1] vieglatlēte, startējusi šķēpa mešanas sacensībās.

Elvīra Ozoliņa
Elvīra Ozoliņa
Personas dati
Dzimusi1939. gada 8. oktobrī (84 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, PSRS
Pārstāvētā valstsKarogs: Padomju Savienība PSRS
Profesionālā informācija
Sporta veidsvieglatlētika
Disciplīnašķēpa mešana
TrenerisLevans Sulijevs, Oto Jurģis[1]
Sasniegumi un apbalvojumi

  • 5× PSRS čempione (1961, 1962, 1964, 1966, 1973)
  • 2× Latvijas PSR čempione (1971, 1973)

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi 1939. gada 8. oktobrī Ļeņingradā Krievijas latvieša Anatolija Ozoliņa un viņa sievas Zinaidas ģimenē. Studēja Lesgafta fiziskās kultūras institūtā, no 1956. līdz 1969. gadam bija sporta biedrības “Burevestņik” sporta instruktore.

1967. gadā apprecējās ar šķēpa metēju Jāni Lūsi un 1969. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā.[2]Strādāja par ārstnieciskās fizkultūras metodisti Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā (1970—1971), tad par Armijas centrālā sporta kluba sporta instruktori (1971—1975), par vieglatlētikas treneri Augstākās sporta meistarības skolā (1975—1978).

No 1980. līdz 1984. gadam strādāja viesnīcā “Latvija”. Viņas vīrs Jānis Lūsis strādāja par treneri Madagaskarā (1987-1990).Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā pensionējās. Arī viņu dēls Voldemārs Lūsis bija šķēpmetējs.[3]

Sporta karjera

labot šo sadaļu

Piedalījās divās olimpiskajās spēlēs (1960, 1964). 1960. gadā Romā izcīnījusi zelta medaļu ar rezultātu 55,98 m, pārspējot Ineses Jaunzemes pirms četriem gadiem Melburnā uzstādīto olimpisko rekordu.[1] 1964. gadā Tokijā ieņēma 5. vietu ar rezultātu 54,81 m.[1] 1962. gadā izcīnījusi uzvaru Eiropas čempionātā, 1959. gadā — Universiādē.[1] Piecas reizes uzvarējusi PSRS čempionātā un divas reizes — Latvijas PSR čempionātā.[1] Trīs reizes labojusi pasaules rekordu, no kuriem pēdējais bija 1963. gadā sasniegtais 59,78 m.[1] Viņa ir pirmā sieviete, ka šķēpu raidījusi tālāk par 60 metriem (1964. gadā sasniegusi rezultātu 61,38 m), tomēr šis rezultāts oficiālajā pasaules rekordu sarakstā netiek minēts.[1][2] Tāpat trīs reizes labojusi Latvijas rekordu.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi

labot šo sadaļu

Personiskie rekordi

labot šo sadaļu
DisciplīnaRezultātsDatumsVieta
Šķēpa mešana63,96 m1973. gads Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS
GadsSacensībasNorises vietaVietaRezultāts
1959Universiāde Turīna, ItālijaZelts49,65 m
1960Olimpiskās spēles Roma, ItālijaZelts55,98 m
1962Eiropas čempionāts Belgrada, DienvidslāvijaZelts54,93 m
1963Universiāde Portualegri, BrazīlijaSudrabs47,00 m
1964Olimpiskās spēles Tokija, Japāna5. vieta54,81 m
1966Eiropas čempionāts Budapešta, Ungārija5. vieta55,52 m
1971Eiropas čempionāts Helsinki, Somija12. vieta

Pasaules rekordi

labot šo sadaļu
RezultātsDatumsVieta
57,92 m1960. gada 3. maijs Leselidze, Gruzijas PSR, PSRS
59,55 m1960. gada 4. jūnijs Bukareste, Rumānija
59,78 m1963. gada 3. jūlijs Maskava, Krievijas PFSR, PSRS
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 12.—13. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Elvīra Ozoliņa». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. martā. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
  3. «Jānis Lūsis: Arī man pirms olimpiskās debijas bija mandrāža». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2018-05-08.

Ārējās saites

labot šo sadaļu