Florida

Floridas štats ir izvietots uz garas, šauras pussalas — Floridas pussalas, kas nodala Meksikas līci no Atlantijas okeāna. Štats ziemeļos robežojas ar Džordžijas štatu un rietumos ar Alabamas štatu. Florida atrodas netālu no Karību salām — vistuvāk atrodas Bahamu Salas un Kuba.

Augstākais punkts Floridā ir 105 metru augstais Britona kalns.

Floridā pārsvarā ir subtropu klimats, pašos Floridas dienvidos ir īsts tropu klimats.Floridā saule spīd 300 dienas gadā. Pārsvarā tikai divi gadalaiki — karstā sezona un lielā karstuma sezona. Floridas klimatu ietekmē arī Golfa straume. Floridā katru gadu plosās viesuļvētras, kas rada milzu postījumus. Siltā klimata dēļ sniegs šeit ir ļoti reti.

Arheoloģiskie izrakumi Floridā liecina par to, ka šī vieta ir bijusi apdzīvota jau vairākus tūkstošus gadu pirms šeit apmetās eiropieši. No daudzajām iezemiešu ciltīm, lielākās ir bijušas kalusi, tekesti, timukuāni un tokobago.

Spāņu jūrasbraucējs Huans Ponss de Leons atklāja šo zemi Lieldienu svētdienā, 1513. gada 27. martā. Spāņi to nosauca par Pascua Florida. Vēlāk Florida tika nosaukta par La Florida. Simt gadu laikā pēc atklāšanas laikā šo zemi sāka apdzīvot gan spāņi, gan franči. Spānis Tristans de Luna (Don Tristan de Luna) 1559. gadā sāka veidot Pensakolu, kas bija pirmā eiropiešu kolonija pašreizējā ASV teritorijā, taču viņa kolonijas būvēšanu partrauca viesuļvētra. Sešus gadus vēlāk, 1565. gadā, Pedro Menendezs Aviless (Pedro Menéndez de Avilés) nodibināja Sentaugustīnu (Saint Augustine), kas bija pirmā pastāvīgā eiropiešu kolonija Floridā. Šīs divas pilsētas kļuva par angļu un spāņu koloniju galvaspilsētām attiecīgi Floridas austrumus un rietumos.

Floridas brīvā teritorija samazinājās, nodibinoties angļu kolonijām Floridas ziemeļos un franču kolonijām Floridas rietumos. Tā Floridā valdīja 3 lielvaras — Spānija, Lielbritānija un Lielbritānija. 1810. gadā ASV prezidents Džeimss Medisons pavēlēja anektēt Rietumfloridu, uzskatot to par daļu no Luiziānas pirkuma. 1819. gadā Spānija piekāpās amerikāņiem un parakstīja Adamsa-Onīsa līgumu, saskaņā ar kuru Spānija atdeva Floridu Savienotajām Valstīm, bet ASV atteicās no Teksasas. 1830. gadā ASV Kongress pieņēma Indiāņu pārvietošanas likumu, saskaņā ar kuru bija paredzēts indiāņus no Floridas pārvietot uz rietumiem no Misisipi. Indiāņi nepakļāvās pārvietošanai, kas noveda pie Otrā seminolu kara. Kara gaitā 3800 seminoli tika pārvietoti uz Indiāņu teritoriju, bet pēc kara apmēram 300 indiāņu atļāva palikt Floridā. 1845. gada 3. martā Florida kļuva par Amerikas Savienoto Valstu 27. štatu. 1861. gada 10. janvārī Florida izstājās no Savienotajām Valstīm un lika pamatus Amerikas Konfederācijai. 1861. gada 10. februārī, Florida pievienojās Amerikas Konfederācijai. Pēc Konfederācijas krišanas 1865. gadā Florida 1868. gada 25. jūnijā atkal pievienojās Savienotajām Valstīm. Līdz 20. gadsimta vidum Florida bija vismazāk apdzīvotākais ASV Dienvidu štats, taču mūsdienās tas ir ceturtais lielākais dienvidu štats pēc iedzīvotāju skaita.

Pirms Amerikas pilsoņu kara apmēram puse no Floridas iedzīvotājiem bija melnādainie. 20. gadsimtā liela daļa afroamerikāņu emigrēja uz ziemeļu štatiem, savukārt liels skaits balto amerikāņu pārcēlās uz dzīvi Floridā. 2005. gadā afroamerikāņi bija 16,3% no Floridas iedzīvotājiem. Mūsdienās šis īpatsvars atkal pieaug sakarā ar imigrāciju no Kubas, Dominikānas un Haiti. 2005. gadā 18,6% Floridas iedzīvotāju dzimtā valoda bija spāņu un šis īpatsvars turpina pieaugt.

Floridas štata pārvaldes funkcijas, pamatstruktūra, pienākumi ir definēti Floridas konstitūcijā, kurā ir noteikta štata likumdošana, kā arī noteiktas cilvēktiesības. Floridas leģislatūra ir augstākais Floridas štata lēmējorgāns, kas sastāv no Senāta un Palātas. Senāts sastāv no 40 locekļiem, bet Palāta sastāv no 120.

Floridas štatu vienmēr ir pārvaldījuši demokrāti, taču pēdējos gados līdz ar straujo populācijas palielināšanos, palielinājās arī republikāņu īpatsvars, sadalot štatu starp divām partijām — republikāņiem un demokrātiem.

Florida ir viens no deviņiem ASV štatiem, kas neiekasē ienākuma nodokli. Štata pārdošanas nodokļa likme ir 7 procenti.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Florida.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l