Krustpils novads

pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam

Krustpils novads bija pašvaldība Latgalē, kurā bija apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Jēkabpils pilsētu un Pļaviņu, Madonas, Varakļānu, Riebiņu, Preiļu, Līvānu un pa Daugavu ar Jēkabpils un Salas novadiem. Novada dome atradās Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (neietilpa novadā).

Krustpils novads
(2009—2021)
Krustpils novada karogs Krustpils novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Kopējā platība:[2]811,7 km2
 • Sauszeme:789,5 km2
 • Ūdens:22,2 km2
Iedzīvotāji (2021):[3]5 461
Blīvums (2021):6,9 iedz./km2
Izveidots:2009. gadā
Likvidēts:2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Atašienes pagasts
Krustpils pagasts
Kūku pagasts
Mežāres pagasts
Variešu pagasts
Vīpes pagasts
Mājaslapa:www.krustpils.lv
Krustpils novads Vikikrātuvē

2021. gadā Krustpils novadu pievienoja Jēkabpils novadam.

Līdz 13. gadsimtam tagadējā Krustpils novada teritorijā atradās Asotes pilsnovads, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam.Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā.1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvināja Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gada agrārajai reformai.

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Etniskais sastāvs

labot šo sadaļu
Krustpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (4480)
  
71.3%
Krievi (1330)
  
21.2%
Baltkrievi (173)
  
2.8%
Poļi (123)
  
2.0%
Cita tautība (173)
  
2.8%

Pašvaldība

labot šo sadaļu

Tautsaimniecība

labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki

labot šo sadaļu
  • Jānis Vaivads (1946), zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu