Krustpils novads

Krustpils novads ; (2009—2021)
Karogs	Ģerbonis
Kopējā platība:	811,7 km2
• Sauszeme:	789,5 km2
• Ūdens:	22,2 km2
Iedzīvotāji (2021):	5 461
Blīvums (2021):	6,9 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās; vienības:	Atašienes pagasts ; Krustpils pagasts ; Kūku pagasts ; Mežāres pagasts ; Variešu pagasts ; Vīpes pagasts
Mājaslapa:	www.krustpils.lv
	Krustpils novads Vikikrātuvē

Krustpils novads bija pašvaldība Latgalē, kurā bija apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Jēkabpils pilsētu un Pļaviņu, Madonas, Varakļānu, Riebiņu, Preiļu, Līvānu un pa Daugavu ar Jēkabpils un Salas novadiem. Novada dome atradās Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (neietilpa novadā).

2021. gadā Krustpils novadu pievienoja Jēkabpils novadam.

Daba

Vēsture

Līdz 13. gadsimtam tagadējā Krustpils novada teritorijā atradās Asotes pilsnovads, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam.Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā.1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvināja Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gada agrārajai reformai.

Teritoriālais iedalījums

Apdzīvotās vietas

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Krustpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[5]

Latvieši (4480)			71.3%
Krievi (1330)			21.2%
Baltkrievi (173)			2.8%
Poļi (123)			2.0%
Cita tautība (173)			2.8%

Pašvaldība

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Jānis Vaivads (1946), zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Krustpils novadā

Attēlu galerija

Atsauces

↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
↑ ^2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saites

Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

[wikidata-a1a2825ce644137700d437d25b307517df5d8f15-2] 2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.

[wikidata-022372c893266d4fb61209507432a6866a56964f-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.

[4] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.

[5] Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

[2]

[3]

[5]