Mazsalacas vidusskola

Mazsalacas draudzes skolu nodibināja Zviedru Vidzemes laikā 1685. gadā, tajā mācīja lasīt un skaitīt pātarus un garīgās dziesmas. 19. gadsimta sākumā mācības pārtrauca.^[1]Draudzes skola savu darbību atjaunoja 1826. gadā. 1855. gadā par palīgskolotāju Mazsalacas draudzes skolā sāka strādāt Pēteris Hincenbergs, kurš ierosināja dibināt Mazsalacas Dziedāšanas biedrību. Ar 1871. gadu Mazsalacas tuvumā pretim pareizticīgo baznīcai sāk darboties pareizticīgo draudzes skola. Ap 1890. gadu sāka darbību Marijas Ores vadītā privātā elementārskola, kuru 1900. gadā pārņēma Ādams Rīsbergs, drīz tā kļuva par Vidzemes guberņas uzturētu proģimnāziju.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. novembrī nodibināja Mazsalacas skolu biedrību, kurā bija Raganas skolas pārzinis A. Laurs, tirgotājs Arnolds Ore, Kalniņš, Rinmanis un Riekstiņš. Par Skolas biedrības vadītājiem tika izvirzīti Arnolds Ore un Gustavs Lielbārdis. Līdz 1918. gada 3. augustam skolas fondam bija savākti 5312 rubļi un tika pieņemts lēmums atvērt skolu 1918./1919. mācību gadā. Vidusskola darbojas pēc vācu okupācijas varas apstiprinātā mācību plāna ar 9 klasēm. Nolēma arī krievu valodai ierādīt attiecīgu stundu skaitu, kā neobligātam mācību priekšmetam. Skolas nauda tika apstiprināta no 1.-3. klasei 50 ostrubļus gadā; no 4.-6. klasei 100 ostrubļus gadā; no 7.-9. klasei 125 ostrubļus gadā.^[1]1918. gada 10. septembra sēdē par skolas direktoru pieņēma Viklandu ar 4000 marku algu gadā, brīvo dzīvokli ar apkuri un apgaismošanu, un skolotājas K. Medne, Pagelsene, Rikmane un R. Cukura, maksājot gadā 100 markas katrai. 1919. gadā skolas nauda tika paaugstināta līdz 2000 rubļiem gadā.^[1]

1918. gada rudenī skola uzsāka mācības agrākās valsts proģimnāzijas telpās (Rīsberga skolā), bet visus 300 skolniekus nevarēja tur novietot. Direktors Arnolds Treimanis, kurš 1919. gada rudenī sācis strādāt par direktoru, pirms tam strādājis Kauņas, Orlas un Smoļenskas ģimnāzijās. Beidzis Pēterburgas vēstures – filoloģijas institūtu. Viņš ierosināja Skolu biedrībai, lai tā pieprasītu valdību piešķirt skolas vajadzībām Valtenbergu muižas centru, kas notika 1924. gadā. Skolu biedrībai tika nodoti Valtenbergu muižas centrs ar nodegušo pili, saimniecības ēkām un parku. Pavisam skolas vajadzībām tika piešķirtas 37 pūrvietas aramzemes ar nosaukumu ”Priedaine”.^[1]1919. gadā Mazsalacas draudzes skolu pārkārtota par 2. pakāpes pamatskolu. 1933. gadā skolnieki pārnāca mācīties uz Mazsalacas ģimnāziju.^[1]

Pamatraksts: Valtenberģu muiža

1929. gadā uzsāka muižas kungu mājas pārbūvi skolas vajadzībām, kuru pabeidza 1932. gadā. Pēc Otrā pasaules kara skolnieki muižā atgriezās 1946. gadā. Jumta stāva izmantošanas projekts izstrādāts 1957. gadā.Muiža joprojām tiek izmantota Mazsalacas vidusskolas vajadzībām, kaut arī 1976. gadā turpat netālu uzcelta jaunā skola.^[2]

Skolas biedrība nespēja sagādāt līdzekļus, lai pili restaurēt un izbūvēt skolas vajadzībām, tāpēc direktors Treimanis ierosināja dāvināt šo īpašumu Izglītības ministrijai, lai saņemt līdzekļus no Rīgas. Būvdarbi iesākās 1929. gadā. Tos vadīja Izglītības ministrijas inženieri. Plānu pils atjaunošanai izstrādāja Rīgas pilsētas arhitekts Dreimanis, daudz neievērojot veco iedalījumu. Latvijas valdība pils atjaunošanai izdeva pāri par 200.000 latus. Pārcelšanās uz jaunajām telpām notika no 1932. gada 16. septembra līdz 1933. gada vasarai, kad klases izvietojās visos trīs skolas stāvos.^[1] 1932. gadā Saeimas budžeta komisijas nolēmusi maksu valsts ģimnāzijās paaugstināt no 100 latiem uz 120 latiem gadā.^[1]

1975. gada 29. oktobrī sāka celt skolas jauno ēku. 1976. gada 1. septembrī skolēni sāka mācības jaunā ēkā.

2001. gadā veica Pasaules bankas finansēto skolas siltināšanas projektu.

2013. gada septembrī Mazsalacas novada pašvaldība noslēdza KPFI (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) projektu, ar kura palīdzību ir nosiltināta Mazsalacas vidusskolas sporta zāle, uzstādīti saules kolektori un visā skolā nomainītas apgaismojuma lampas. Pēc KPFI projekta ieviešanas ir uzlaboti Mazsalacas vidusskolas audzēkņu mācību apstākļi, iegūts siltumenerģijas ietaupījums un uzlabots ēkas ārējais izskats, kā arī palielināts tās kalpošanas laiks.

• Tamsalu ģimnāzija Igaunijā
• Sanktpēterburgas 700. vidusskola Krievijā

Skolas karogu izšuva 1961. gadā. Uz karoga rakstīts „Mūsu bērnos – mūsu nākamība”. Karoga otrā pusē Latvijas valsts ģerbonis.

Žetons ir skolas piederības zīme. Skolas žetoni katru gadu ir savādāki, uz katra žetona ir iniciāļi MV. Teātra izrādes veidošana uz žetonvakaru sākās 1949. gada žetonu vakarā, absolventu salidojuma laikā.

Uz skolas logo attēlota Skaņākalna klints, Salacas upe, skolas nosaukums: Mazsalacas vidusskola.

• Deju kolektīvs ‘’Ķipari’’ 2. – 3. klase.
• Deju kolektīvs ‘’Oga’’ 6. – 7. klase.
• Deju kolektīvs ‘’Oga’’ 8. – 9. klase.
• Deju kolektīvs ’’Magone’’ 10. – 12. klase.
• Jauktais koris 1. – 4. klase.
• Meiteņu koris 5. – 9. klase.
• Zēnu ansamblis 5. – 6. klase.
• Literārās jaunrades darbnīca.
• Teātra – drāmas pulciņš 12. klase.
• Teātra – drāmas pulciņš 5. – 9. klase.
• Teātra – drāmas pulciņš 1. – 4. klase.
• Džeza orķestris.
• Mākslas jaunrades pulciņš 1. – 4. klase.
• Mākslas jaunrades pulciņš 5. – 12. klase.
• Florbols.
• VFS 5. – 8. Klašu meitenēm.
• VFS 9. – 12. Klašu zēniem, meitenēm.
• Futbols.
• Netradicionālās sporta spēles.
• Slēpošana 1. – 4. klase.
• Basketbols.
• Vispār attīstošā vingrošana 1. – 4. klase.
• Automodelisma pulciņš.
• Lidmodelisma pulciņš.
• Jaunsargi.
• Jauno uzņēmēju pulciņš.

• Zinību diena.
• Dzejas diena.
• Miķeļdiena.
• Ekskursiju un pārgājienu diena.
• Skolotāju diena.
• 5. un 10. klases skolēnu iesvētības skolā.
• Lāpu gājiens Lāčplēša dienā.
• 18. novembra svētku koncerts.
• Drošības diena.
• Žetonu vakars.
• Projektu nedēļa.
• Tikšanās ar skolas absolventiem.
• Pašdarbības kolektīvu darba atskaites koncerts veltījums Mātes diena.
• Vēsturisko notikumu atceres pasākumi.
• Mācību gada pēdējā zvana svētki.
• Izlaidumi.
• Absolventu salidojumi.

• Zilgalvis, J. Skolas kultūras pieminekļos. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2013
• Reinvalds, J. Mazsalaca. Vēsture. Izglītība. Kultūra. SIA Lapa Valmieras tipogrāfijā, 1997
• Mitāne, I. Mazsalaca. Apgāds Jumava, 2008

• Mazsalacas vidusskolas mājaslapa
• Mazsalacas novada mājaslapa
• Kocēnu novada Izglītības pārvaldes mājaslapa Arhivēts 2014. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē.