Saldus draudzes novads

Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle[1] (vācu: Kirchspiel Frauenburg) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā.Jau pirms 1819. gada Kurzemes guberņas pārvaldes reformas Saldus draudzes novadam pievienoja Ezeres draudzes novadu.

Saldus draudzes novads 1859. gada kartē.
Saldus draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Tagad bijušā Saldus draudzes novada teritorija ietilpst Saldus, daļēji Kuldīgas novadā.

Saldus draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)

labot šo sadaļu

Muižas Saldus draudzes novadā (1841)

labot šo sadaļu

Atsauce:[1]

Kroņa muižas

labot šo sadaļu
  • Saldus pilsmuiža (Frauenburg) ar Upes pusmuižu (Bächhof),
  • Kursīšu muiža (Kursiten) ar četrām pusmuižām — Akmendzires (Akmindsirren), Balingen, Ēvaržu (Ewardshof) un Pļuras (Pluren) muižu ,
  • Paures muiža (Pauren),
  • Veczvārdes muiža (Alt-Schwarden) ar Laviešu (Luisenhof) un Rīteļu (Rieteln) pusmuižām,
  • Jaunzvārdes muiža (Neu-Schwarden),
  • Lemzeres muiža (Lemsern),

Privātās muižas

labot šo sadaļu
  • Lielezeres muiža (Groß-Essern) un Rubas (Reņģu) muiža (Ringen) ar 15 pusmuižām — Kareļu (Karlsberg), Friedrichshof, Lūku (Lucken), Pampāļu (Pampeln), Auniņu (Auningen), Lavīžu (Luisenhof), Franču (Franzhof), Sātiņu (Sahtingen), Garozas (Garrosen), Marijas (Marienhof), Veclikopenes (Alt-Likoppen), Jaunlikopenes (Neu-Likoppen), Annburg, Šarlotes (Charlottenhof) un Jāņu (Johannishof) pusmuižām,

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
Saldus draudzes novads 1798. gada kartē.
Ezeres un Saldus draudžu novadi 1770. gada kartē.

Ārējās saites

labot šo sadaļu