Wiki Latviešu 2024
LatviešuDeutschEnglish

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Indonēzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Indonēzijas ir iekļautas 8 vietas (4 dabas objekti un 4 kultūras objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] No visām Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām Indonēzijas vietām, Sumatras tropisko lietus mežu mantojums ir atzīts kā apdraudētais objekts. Indonēzija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1989. gada 6. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti

labot šo sadaļu
  Apdraudētais objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Borobuduras tempļu komplekssCentrālā Java
7°36′28″S 110°12′13″E / 7.60778°S 110.20361°E / -7.60778; 110.20361		1991Kultūrai, ii, viViens no slavenākajiem budistu tempļiem, kas veidots 8. un 9. gadsimtā atrodas Centrālajā Javā. Tas celts 3 līmeņos: piramīdas pamatne ar pierām kvadrātveida terasēm, stumbrveidīgi konuss ar trīs apļveida platformām un augšpusē monumentāla stūpa. Tempļa kopējā platība ir 2500 m². Apkārt apļa platformai ir 72 stūpas un katrā no tām atrodas Budas statuja. 1970. gadā ar UNESCO palīdzību šī vieta tika atjaunota.[2]592
Komodo nacionālais parksAustrumu Nusa Tengara
8°33′0″S 119°29′0″E / 8.55000°S 119.48333°E / -8.55000; 119.48333		1991Dabavii, xŠo vulkānisko salu apdzīvo aptuveni 5400 milzu ķirzakas — Komodo varāni —, kuru izskata un agresīvās uzvedības dēļ tiek dēvēti par "Komodo pūķiem". Šie dzīvnieki dzīvo tikai šajā salā un nekur citur pasaulē un ir raisījuši zinātnieku interesi par evolūcijas teoriju. Salu un to apkārtni veido nelīdzenas nogāzes, sausas savannas, zaļi mitrie tropu meži, balto smilšu pludmales un zilais okeāna ūdens ar koraļļiem.[3]609
Prambananas tempļu komplekssCentrālā Java
7°45′8″S 110°29′30″E / 7.75222°S 110.49167°E / -7.75222; 110.49167		1991Kultūrai, ivTempļu komplekss veikts 10. gadsimtā un ir lielākais Šivas tempļu komplekss Indonēzijā. Komplekss ietver trīs tempļus ar dekoriem no Rāmājanas, kur atveidotas hindu trīs galvenās dievības (Šiva, Višnu un Brahma), un trīs tempļus , kuri veltīti dzīvniekiem, kuri kalpo šiem dieviem.[4]642
Udžungas Kulonas nacionālais parksBantena un Lampuna
6°45′0″S 105°20′0″E / 6.75000°S 105.33333°E / -6.75000; 105.33333		1991Dabavii, xUdžungas Kulonas nacionālais parks, kas atrodas Sumatras salas galējā dienvidrietumu daļā, ietver Udžungas Kulonas pussalu ar vairākām tuvāk esošajām salām un Krakatoa dabas rezervātu. Papildus dabas skaistumam un ģeoloģiskajai nozīmei, nacionālais parku veido arī lielas platības ar tropiskajiem lietus mežiem. Parka dzīvo vairākas apdraudētas augu un dzīvnieku sugas. No dzīvnieku sugām visapdraudētākā ir Javas degunradzis.[5]608
Sangiranas pirmatnējā vīrieša vietaCentrālā Java
7°24′0″S 110°49′0″E / 7.40000°S 110.81667°E / -7.40000; 110.81667		1996Kultūraiii, viIzrakumos Sangiranā no 1936. līdz 1941. gadam tika atklātas pirmās himinīdu fosilijas šajā apkārtnē. Vēlāk tika konstatētas kopumā 50 fosilijas — Meganthropus palaeo un Pithecanthropus erectus / Homo erectus — puse no visā pasaulē zināmajām hominīdu fosilijām. Sangirana ir viena no galvenajām vietām pasaulē, kas atspoguļo cilvēka evolūciju pēdēji 1,5 miljonu gadu periodā.[6]593
Lorenca nacionālais parksPapua
4°45′0″S 137°50′0″E / 4.75000°S 137.83333°E / -4.75000; 137.83333		1999Dabavii, ix, xLorenca nacionālais parks (ar platību 2 350 000 ha) ir lielākā aizsargājamā teritorija Dienvidaustrumāzijā. Tā ir vienīgā aizsargājamā teritorija pasaulē kurā iekļauts nepārtraukta teritorija no sniegotajām kalnu virsotnēm līdz tropiskajai jūras videi. Nacionālais parks atrodas uz divu kontinentālu plākšņu sadursmju vietas. Parka teritorijā ir arī vairākas fosilijas vietas, kas atspoguļo dzīvības evolūciju uz Jaungvinejas salas, kā arī aygsta līmeņa endēmismu un bioloģisko daudzveidību šajā reģionā.[7][1]
Sumatras tropisko lietus mežu mantojumsSumatra
2°30′0″S 101°30′0″E / 2.50000°S 101.50000°E / -2.50000; 101.50000		2004Dabavii, ix, x2,5 miljonus hektāru lielo Sumatras tropisko lietus mežu mantojumu veido trīs nacionālie parki: Gunauna Leizera nacionālais parks, Kerinci Seblatas nacionālais parks un Bukitas Barisana Selatana nacionālais parks. Aizsargājamā teritorija ir mājvieta 1000 augu sugām, tai skaitā 17 endēmiskām ģintīm; vairāk nekā 200 zīdītājižīdītāju sugām; 450 putnu sugām, no kurām 465 ir ieceļotāji un 21 suga ir endēmiska. No zīdītāju sugām 22 ir Āzijā dzīvojošas, un 15 sugas, kas nav atrodamas nekur citur pasaulē, piemēram, Sumatras orangutāns.[8] Sakarā ar neatļauto malumedniecību, nelikumīgo mežistrādi, lauksaimniecības iejaukšanos un ceļu būvniecības plāniem 2011. gadā šī vieta tika iekļauta kā UNESCO apdraudētais objekts.1167
Bali provinces kultūrainava: Subakas sistēma un Tri Hita Karana filozofijas izpausmesBali
8°20′0″S 115°0′0″E / 8.33333°S 115.00000°E / -8.33333; 115.00000		2012Kultūraii, iii, v, viBali provinces kultūrainavu veido pieras rīsu terases un to ūdens tempļi ar kopējo platību 19 500 ha. Subaka ir kanālu un aizsprostu ūdenssaimniecības sistēma, kas datēta ap 9. gadsimtu. 18. gadsimtā ainavā iekļauts Karaliskais ūdens templis — Puratamanajuna, kas ir lielākais un visvairāk iespaidīgākā arhitektūras celtne uz salas. Subaka atspoguļo Tri Hita Karana filozofiju, kas apvieno garu, cilvēku pasauli un dabu. Šī filozofija ir veidojusies pēdējos 2000 gados starp Bali un Indiju. Subakas lauksaimniecības apūdeņošanas sistēma ir ļāvusi salas iedzīvotājiem kļūt par ražīgākajiem rīsu audzētājiem, neskatoties uz izaicinājumiem un blīvo apdzīvotību.[9]1194

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

labot šo sadaļu
Vietas Indonēzijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

labot šo sadaļu
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Betunas Kerihunas nacionālais parks (Borneo pārrobežu lietus mežu mantojums)Rietumkalimantāna
1°13′15″N 113°21′11″E / 1.22083°N 113.35306°E / 1.22083; 113.35306		2004Dabaviii, ix, x1871
Bunakenas nacionālais parksZiemeļsulavesi
1°35′0″N 124°39′0″E / 1.58333°N 124.65000°E / 1.58333; 124.65000		2005Dabavii, viii, ix, x2002
Radža Ampatas salasRietumpapua
0°30′0″N 124°30′0″E / 0.50000°N 124.50000°E / 0.50000; 124.50000		2005Dabavii, x2003
Takas Bonerates nacionālais parksDienvidsulavesi
6°16′0″S 120°54′0″E / 6.26667°S 120.90000°E / -6.26667; 120.90000		2005Dabavii, viii, ix, x2005
Vakatobi nacionālais parksDienvidaustrumu Suvalesi
5°12′0″S 123°20′0″E / 5.20000°S 123.33333°E / -5.20000; 123.33333		2005Dabavii, viii, ix, x2006
Deravanas salasAustrumkalimantāna
2°15′0″N 118°25′0″E / 2.25000°N 118.41667°E / 2.25000; 118.41667		2005Dabax2007
Toradžu tradicionālās apdzīvotās vietasDienvidsulavesi
2°36′0″S 119°22′0″E / 2.60000°S 119.36667°E / -2.60000; 119.36667		2009Kultūraiv, v, vi5462
Bavomataluo vietaZiemeļsumatra
2°36′0″S 119°22′0″E / 2.60000°S 119.36667°E / -2.60000; 119.36667		2009Kultūrai, iv, vi5463
Muara Takusa kompleksa vietaRiau
0°20′20″N 100°38′24″E / 0.33889°N 100.64000°E / 0.33889; 100.64000		2009Kultūrai, iv, vi5464
Muarodžambi tempļu komplekssDžambi
1°24′0″S 103°2′0″E / 1.40000°S 103.03333°E / -1.40000; 103.03333		2009Kultūraii, iii, iv5465
Trovulana — bijusī Madžapahitas karalistes galvaspilsētaAustrumjava
7°30′0″S 112°18′0″E / 7.50000°S 112.30000°E / -7.50000; 112.30000		2009Kultūrai, v5466
Marosa-Pankepa aizvērsturisko alu vietasDienvidsulavesi
4°42′49″S 119°34′17″E / 4.71361°S 119.57139°E / -4.71361; 119.57139		2009Dabaix5467
Sangkulirangas - Mangkahilatas Kartsa aizvēsturisko akmens zīmējumu teritorijaAustrumkalimantāna
0°59′16″N 117°58′48″E / 0.98778°N 117.98000°E / 0.98778; 117.98000		2015Kultūraiii6009
Džakartas vecpilsēta (formāli Vecā Batāvija) un 4 aizjūras salas (Onrusta, Kelora, Cipira dan Bidadari)Džakarta
6°12′0″S 106°49′0″E / 6.20000°S 106.81667°E / -6.20000; 106.81667		2015Kultūraii, iii, iv, v6010
Semarangas vecpilsētaCentrālā Java
6°58′0″S 110°25′0″E / 6.96667°S 110.41667°E / -6.96667; 110.41667		2015Kultūraii, iv6011
Savahlunto senā ogļu ieguves pilsētaRietumsumatra
0°40′0″S 100°47′0″E / 0.66667°S 100.78333°E / -0.66667; 100.78333		2015Kultūraii, iv6057
Nagari Sidžundžunas tradicionālās apmetnesRietumsumatra2015Kultūraiii, v6059
Bandas salu vēsturiskā un jūras ainavaMoluku
4°35′0″S 129°55′0″E / 4.58333°S 129.91667°E / -4.58333; 129.91667		2015Jauktiiv, vi, x6065

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Indonēzija
  2. ↑ Borobudur Temple Compounds, UNESCO
  3. ↑ Komodo National Park, UNESCO
  4. ↑ Prambanan Temple Compounds, UNESCO
  5. ↑ Ujung Kulon National Park, UNESCO
  6. ↑ Sangiran Early Man Site, UNESCO
  7. ↑ Lorentz National Park, UNESCO
  8. ↑ Tropical Rainforest Heritage of Sumatra, UNESCO
  9. ↑ Cultural Landscape of Bali Province: the Subak System as a Manifestation of the Tri Hita Karana Philosophy, UNESCO
Saturs iegūts no "https:https://www.how.com.vn/wiki/index.php?lang=lv&q=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Indonēzijā&oldid=3855914"
🔥 Top keywords: Sākumlapa2024. gada Eiropas čempionāts futbolāSpecial:SearchEzera sonāteVikipēdija:KontaktiSpecial:RecentChangesGunārs CilinskisKarless PudždemonsAstrīda KairišaSpānijas pilsētu uzskaitījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsLatvijaHaenas provinceZodiaksRīga2024. gada vasaras olimpiskās spēlesLilita OzoliņaEiropas čempionāts futbolāJāņiLatvijas TelevīzijaMārtiņš VilsonsMarks RiteAutoceļš A9 (Latvija)Ingrīda LatimiraBlīdenes pagastsOtrais pasaules karšKristaps PorziņģisSengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījumsGruzijaStarptautiskie automobiļu reģistrācijas kodiBlīdeneKārlis AuškāpsJānis PetersLatvijas administratīvais iedalījumsLatvijas basketbola izlaseUvis Jānis BalinskisZemgaleLimuzīns Jāņu nakts krāsāItālijas pilsētu uzskaitījums