Wiki Latviešu 2024
LatviešuDeutschEnglish

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Spānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Spānijas ir iekļautas 44 vietas (39 kultūras objekti, 3 dabas objekts un 2 jaukti objekti), savukārt 33 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Spānija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1982. gada 4. maijā.[2]

Pirmās vietas no Spānijas UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas Pasaules mantojuma komitejas 8. sesijā, kas notika Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā 1984. gadā. Šajā sesijā tika iekļautas 5 vietas no Spānijas: Kordovas mošeja–katedrāle; Alhambra un Generalife, Granadā; Burgosas katedrāle; Eskorjala klosteris un vieta, Madridē; Gueļa parks, Gueļas pils un Casa Mila (Antonio Gaudi darbi) Barselonā.[3] Vēl piecas vietas tika iekļautas 1985. gadā un 4 vietas 1986. gadā. Pašlaik kopā ir iekļautas 44 vietas, ar šo Spānija ir trešā lielākā valsts ar visvairāk objektiem aiz Ķīnas (48 objekti) un Itālijas (51 objekts)

Sarakstā iekļautie objekti

labot šo sadaļu
  Pārrobežu objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Kordovas vēsturiskais centrsAndalūzija
37°52′45″N 4°46′47″W / 37.87917°N 4.77972°W / 37.87917; -4.77972		1984 (papildināts 1994)Kultūrai, ii, iii, ivKordova savu uzplaukumu piedzīvoja pēc 8. gadsimta, kad tika uzvarēti mauri. Pilsētā atrodas vairāk nekā 300 mošejas, neskaitāmas pilis un sabiedriskās ēkas sacenšoties ar Konstantinopoli, Damasku un Bagdādi. Viena no iespaidīgākajām ēkām ir Kordovas Lielā mošeja.[4]313


Alhambra, Generalife un AlbajsīnaAndalūzija
37°10′0″N 3°35′24″W / 37.16667°N 3.59000°W / 37.16667; -3.59000
37°10′37″N 3°35′7″W / 37.17694°N 3.58528°W / 37.17694; -3.58528
37°10′36″N 3°35′40″W / 37.17667°N 3.59444°W / 37.17667; -3.59444		1984 (papildināts 1994)Kultūrai, iii, ivAlhambra un Albajsīna ir nocietināti cietokšņi, kas atrodas uz diviem blakus esošajiem kalniem un veido daļu no Viduslaiku Granadas. Alhambras cietoksnis 13. un 14. gadsimtā bija emirāta ārpilsētas dzīvesvieta, savukārt Generalifē atrodas labi iekopti dārzi. Albajsīnas dzīvojamie rajoni ir bagāta mauru arhitektūras krātuve, kura harmoniski iekļaujas arī tradicionālā Andalūzijas arhitektūra.[5]314
Burgosas katedrāleKastīlija un Leona
42°20′26″N 3°42′16″W / 42.34056°N 3.70444°W / 42.34056; -3.70444		1984Kultūraii, iv, viBurgosas katedrāle celtniecība tika uzsākta 13. gadsimtā un pabeigta 15./16. gadsimtā. Tā ir celta gotikas stilā un katedrālē ir apkopoti unikāli mākslas darbu kolekcijas, tostarp gleznas, kora stendi, altāra gleznas, kapenes un vitrāžas.[6]316
Eskorjala klosteris un apkārtne, MadridēMadride
40°35′20″N 4°8′52″W / 40.58889°N 4.14778°W / 40.58889; -4.14778		1984Kultūrai, ii, viEskorjala klosteris būvēts 16. gadsimta beigās un ir viena no skaistākajām vietām Madrides tuvumā. Klosteris ir veidots askētiskā arhitektūrā, un tajā sajaucas kopā vairāki arhitektūras stili. Eskorjals bijis arī vairāku karaļu rezidence.[7]318
Antonio Gaudi darbiKatalonija
41°24′13″N 2°10′28″E / 41.40361°N 2.17444°E / 41.40361; 2.17444		1984 (papildināts 2005)Kultūrai, ii, ivSeptiņas īpašas ēkas, kas būvētas pēc arhitekta Antonio Gaudi (1852-1926) projekta Barselonā. Gaudi radošais ieguldījums sniedz ieskatu arhitektūras un būvniecības tehnoloģijās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Ēku arhitektūrās viņš apvieno dabas un arhitektūras elementus. Šīs septiņas ēkas ir Gueļa parks (Parque Güell), Gueļa pils (Palacio Güell), Casa Mila, Casa Vicens, Svētās Ģimenes katedrāle (La Sagrada Familia), Casa Batllo un Gueļa kripta.[8]320
Altamiras ala un Paleolīta alu māksla Spānijas ziemeļosKantabrija, Astūrija un Basku zeme
43°22′57″N 4°6′58″W / 43.38250°N 4.11611°W / 43.38250; -4.11611		1985 (papildināts 2008)Kultūrai, iiiKopumā 17 alas, kurās redzami paleolīta laika mākslas darbi. Slavenākā no šīm 17 alām ir Altamira. Alas māksla sniedz ieskatu cilvēka dzīvē no 35 00 līdz 11 000 gadam p.m.ē. Lielās izolētības dēļ, alas ir pasargātas no klimatisko apstākļu iedarbības. Zīmējumi sniedz ieskatu par cilvēku dzīvesveidu, tradīcijām un paražām.[9]310

Segovijas vecpilsēta un tās akveduktsKastīlija un Leona
40°56′52″N 4°7′3″W / 40.94778°N 4.11750°W / 40.94778; -4.11750		1985Kultūrai, iii, ivRomiešu ūdensvads Segovijā, iespējams, būvēts 50. gada p.m.ē., un ir ļoti labi saglabājies. Akveduktu veido divu līmeņu arkas. Segovijas vecpilsētā atrodas tādas iespaidīgas ēkas kā Alkazars, kas būvēts 11. gadsimtā un 16. gadsimtā veidota gotiskā katedrāle.[10]311
Ovjedo pieminekļi un Astūrijas karalisteAstūrija
43°21′36″N 5°50′42″W / 43.36000°N 5.84500°W / 43.36000; -5.84500		1985 (papildināts 1998)Kultūrai, ii, ivOvjedo pieminekļi sniedz spilgtu piemēru romānikas arhitektūras stila attīstībai Astūrijas karalistē. Iespaidīgākaš celtnes ir Santa Maria del Naranco, San Miguel de Lillo, Santa Cristina de Lena, Camara Santa un San Julian de los Prados baznīcas, kas atrodas Ovjedo apkārtnē.[11]312
Santjago de Kompostela (Vecpilsēta)Galīsija
42°53′0″N 8°33′0″W / 42.88333°N 8.55000°W / 42.88333; -8.55000		1985Kultūrai, ii, viŠī ir slavena svētceļojumu vieta Spānijas ziemeļrietumos un simbols kristiešu cīņai pret islāmu. Ar savu romānikas, gotikas un baroka ēkām, Santjago vecpilsēta ir viena no skaistākajām pilsētām pasaulē. Vecākie pieminekļi atrodas ap Sv. Džeimsa kapu un katedrāli.[12]347
Avilas vecpilsēta un tās baznīcasKastīlija un Leona
40°39′0″N 4°41′0″W / 40.65000°N 4.68333°W / 40.65000; -4.68333		1985 (pārveidots 2007)Kultūraiii, ivPilsēta dibināta 11. gadsimtā, lai aizsargātu Spānijas teritorijas no mauriem. Pilsēta ir Sv. Terēzas dzimtā vieta un lielā inkvizitora Torkvemadas apbedījuma vieta. Pilsētas teritorijā ir ļoti labi saglabājušies nocietinājumi ar 82 pusapaļiem torņiem un deviņiem vārtiem un gotikas katedrāle.[13]348
Mudeharas arhitektūra AragonāAragona
41°39′23″N 0°53′48″W / 41.65639°N 0.89667°W / 41.65639; -0.89667		1986 (papildināts 2001)KultūraivMudeharas arhitektūra attīstību piedzīvoja 12. gadsimtā Aragonā. Šo arhitektūras stilu iespaidoja konkrēti politiskie, sociālie un kultūras apstākļi, kas dominēja Spānijā pēc Rekonkistas. Šis mākslas stils, ko ietekmēra islāma tradīcijas atspoguļojas arī dažādos mūsdienas Eiropas stilos, jo īpaši gotikā. Arhitektūra sniedz izsmalcinātu raksturojumu ķieģeļu un glazēto flīžu izmantošanā.[14]378
Toledo vēsturiskais centrsKastīlija-Lamanča
39°51′24″N 4°1′28″W / 39.85667°N 4.02444°W / 39.85667; -4.02444		1986Kultūrai, ii, iii, ivToledo ir bijusi romiešu provinces centrs, vestgotu galvaspilsēta, Kordovas emirāta centrs, priekšpostenis kristiešu cīņai pret mauriem un Kārļa V Hābsburga pagaidu mītne. Toledo pilsētas vēsture ir vismaz 2000 gadu garumā. Pilsēta ir redzams, kā sajaucas trīs galvenās reliģijas — jūdaisms, kristietība un islāms.[15]379
Garahonajas nacionālais parksKanāriju salas
28°7′34″N 17°14′14″W / 28.12611°N 17.23722°W / 28.12611; -17.23722		1986Dabavii, ixLauru koku mežs aptver 70% no šī parka teritorijas. Šis parks atrodas uz Gomeras salas, Kanāriju salu arhipelāgā. Mitrā veģetācija sniedz ieskatu ainavai, kura patiecoties klimata pārmaiņām lielā mērā ir pazudusi no Dienvideiropas.[16]380
Kaseresas vecpilsētaEstremadura
39°28′23″N 6°22′16″W / 39.47306°N 6.37111°W / 39.47306; -6.37111		1986Kultūraiii, ivPilsēta atspoguļo vēstures cīņas starp mauriem un kristiešiem, kas redzamas arhitektūrā. Arhitektūra ir redzams gan romiešu, gan islāma, gan Ziemeļu gotikas, gan itāļu renesanses stili. Pilsētā atrodas vairāk nekā 30 musulmaņu periodā celti torni, no kuriem iespaidīgākais ir Torre del Bujaco.[17]384


Katedrāle, Alkazars un Indijas Galvenais arhīvs, SeviljāAndalūzija
37°23′9″N 5°59′35″W / 37.38583°N 5.99306°W / 37.38583; -5.99306
37°23′2″N 5°59′29″W / 37.38389°N 5.99139°W / 37.38389; -5.99139
37°23′2″N 5°59′31″W / 37.38389°N 5.99194°W / 37.38389; -5.99194		1987Kultūrai, ii, iii, ivŠīs trīs ēkas veido monumentālu konpleksu Seviljā. Seviljas katedrāle un Alkazars sniedz ieskatu mauru ietekmei no 1248. gada līdz 16. gadsimtam. Giralda minarets ir Almohada arhitektūras meistardarbs, tas atrodas blakus katedrālei. Šī katedrāle ir lielākā gotiskā celtne Eiropā un šeit atrodas arī Kristofora Kolumba kaps. Senā Lonja, kas kļuva par Indijas Galveno arhīvu, satur vērtīgus dokumentus no kolonijām Amerikā.[18]383
Salamankas vecpilsētaKastīlija un Leona
40°57′41″N 5°40′3″W / 40.96139°N 5.66750°W / 40.96139; -5.66750		1988Kultūrai, ii, ivŠī senā universitātes pilsēta uz ziemeļrietumiem no Madrides vispirms 3. gadsimtā p.m.ē. bija kartāgiešu pilsēta, pēc tam tā kļuva par romiešu tirdzniecības pilsētu un 11. gadsimtā, kad pilsētā tika izveidota universitāte, kas ir viena no vecākajām Eiropā, šajā periodā Salamanka sasniedza savu "zelta laikmetu". Pilsētas vēsturiskajā centrā ir redzami vairāki romānikas, gotikas, mauri, renesanses un baroka pieminekļi.[19]381
Pobletas klosterisAndalūzija
41°22′51″N 1°4′57″E / 41.38083°N 1.08250°E / 41.38083; 1.08250		1991Kultūrai, ivPobletas klosteris ir viens no lielākajiem cisterciešu klosteriem Spānijā. Tā galvenā baznīca ir būvēta 12. gadsimtā. Askētiskais un majestātiskais klosteris ir bijusi karaļa Katalonijas un Aragonas rezidence.[20]518
Meridas arheoloģiskais ansamblisEstremadura
38°55′0″N 6°20′0″W / 38.91667°N 6.33333°W / 38.91667; -6.33333		1993Kultūraiii, ivMerida tika dibināta 25. gadā mūsu ērā un tajā laikā tās nosaukums bija Augusta Emerita. Pilsētā ir labi saglabājušas paliekas no senās pilsētas, jo īpaši tilts par Gvadiānas upi, amfiteātris, teātris, plašs cirks un ūdens apgādes sistēma. Merida bija viena no bagātākajām Romas impērijas provinču centriem.[21]664
Santamarijas de Gvadelupes karaliskais klosterisEstremadura
39°27′10″N 5°19′39″W / 39.45278°N 5.32750°W / 39.45278; -5.32750		1993Kultūraiv, viKlosteris ir izcila krātuve Spānijas reliģiskajai arhitektūrai četru gadsimtu garumā. Klosteris simbolizē divus nozīmīgus notikumus pasaules vēsturē, kas notika 1492. gadā: Ibērijas pussalas katoļu karaļu iekarojumus un Kristofora Kolumba ierašanos Amerikā. Klosterī esošās Jaunavas statuja ir spēcīgs kristianizācijas simbols daudzviet Jaunajā Pasaulē.[22]665
Santjado de Kompostelas ceļi: Camino Francés un Ziemeļspānijas ceļiAragona, Kastīlija un Leona, Galīsija, Navarra un Larjoha1993Kultūraii, iv, viČetri kristiešu svētceļojumu maršruti Spānijas ziemeļos, ar paplašinājumu Santjago de Kompostelas pilsētā, sarakstā iekļauti 1993. gadā. Ceļu garums ir vairāk nekā 1500 km un ietver piekrastes Basku zemē, Larjohu un citas vietas. Gar ceļiem ir būvētas dažādas ēkas, kas bija paredzētas priekš svētceļniekiem, tostarp, katedrāles, baznīcas, slimnīcas, viesnīcas un par tilti. Paplašināšanā ietver dažus no senākajiem svētceļojumu ceļiem uz Santjago de Komposteli.[23]669
Donjanas nacionālais parksAndalūzija
37°0′0″N 6°30′0″W / 37.00000°N 6.50000°W / 37.00000; -6.50000		1994 (papildināts 2005)Dabavii, ix, xDonjanas nacionālais parks atrodas Andalūzijā Gvadalkiviras upes labajā krastā un tā ietekā Atlantijas okeānā. Vieta ir ievēroja ar lielo biotopu daudzveidību, īpaši lagūnām, purviem, pastāvīgajām un ceļojošajām kāpām, mežiem un mūžzaļajiem krūmājiem. Parks ir mājvieta piecām apdraudētām putnu sugām un ir viena no lielākajām putnu mājvietām Vidusjūras reģionā, kur katru gadu ziemošanas periodā ir vairāk nekā 500 000 ūdensputnu.[24]685
Kvenkas vēsturiskais centrsKastīlija-Lamanča
40°4′0″N 2°9′0″W / 40.06667°N 2.15000°W / 40.06667; -2.15000		1996Kultūraii, vKvenkas aizsargmūris tika uzbūvēts Kordovas kalifāta laikā un tas ir neparasti labi saglabājies. Pēc 12. gadsimta, kad pilsētu iekaroja kastīlieši tā kļuva par karalisko pilsētu un bīskapijas centru. Pilsētā tika izbūvēta pirmā gotiskā katedrāle Spānija un slavenā Casas colgadas.[25]781
La Lonha de la Seda ValensijaValensijas apgabals
39°28′27″N 0°22′42″W / 39.47417°N 0.37833°W / 39.47417; -0.37833		1996Kultūrai, ivLa Lonha de la Seda būvēta starp 1482. un 1533. gadu un sākotnēji izmantota kā zīda tirdzniecības vieta. Šī ēka vienmēr ir bijis tirdzniecības objekts. Ēka ir vēlās gotikas šedevrs. Grandiozā Sala de Contratación atspoguļo pilsētas lielo spēku un varenību Vidusjūras tirdzniecībā 15. un 16. gadsimtā.[26]782
Pireneji — Monte PerdidoAragona
42°39′0″N 0°3′0″E / 42.65000°N 0.05000°E / 42.65000; 0.05000
( Franciju)		1997 (papildināts 1999)Jauktiiii, iv, v, vii, viiiŠo izcilā kalnu ainava atrodas uz mūsdienu Francijas un Spānijas valstu robežām un aptver teritoriju ap Montperdu kalnu, kas paceļas 3352 m vjl. Kopējā vietas platība ir 30 639 ha, ietverot divus no lielākajiem un dziļākajiem Eiropas kanjoniem Spānijas pusē un pēkšņām ziemeļu nogāzēm Francijas pusē. Šajā vieta atspoguļo lauksaimniecības dzīvesveidu, kas kādreiz bija izplatīta kalnu reģionos visā Eiropā, bet tagad vairs redzama tikai Pireneju kalnos.[27]773
LasmedulasaKastīlija un Leona
42°27′32″N 6°45′36″W / 42.45889°N 6.76000°W / 42.45889; -6.76000		1997Kultūrai, ii, iii, ivLasmedulasā 1. gadsimtā p.m.ē. romieši sāka iegūt zeltu, izmantojot hidrauliskās jaudas paņēmienu. Pēc diviem gadsimtiem romieši pārtrauca zelta ieguvi un atstāja izpostītu ainavu. Ainā ir redzamas pēdas ko ir atstājusi kalnrūpniecība un tās tehnoloģijas.[28]803

Kataloņu mūzikas pils un Santpau slimnīca, BarselonāKatalonija
41°23′15″N 2°10′30″E / 41.38750°N 2.17500°E / 41.38750; 2.17500
41°24′46″N 2°10′28″E / 41.41278°N 2.17444°E / 41.41278; 2.17444		1997Kultūrai, ii, ivŠie divi objekti ir vieni no labākajiem Barselonas arhitektūras pieminekļiem, ko veidojis Katalonijas art nouveau arhitekts Luīss Domenečs i Montaners. Kataloņu mūzikas pils ir būvēta no tērauda karkasa konstrukcijas un ēku rotā vairākas mākslinieciski veidotas sienas. Santpau slimnīca ir vienlīdz spilta ar savu dizainu un dekorācijām, bet tajā pašā laikā labi pielāgota slimnieku vajadzībām.[29]804
Sanmiljana Juso un Suso klosterisLarjoha
42°19′33″N 2°51′54″W / 42.32583°N 2.86500°W / 42.32583; -2.86500		1997Kultūraii, iv, viSanmiljana klostera kopiena ir dibināta 6. gadsimtā un ir kļuvusi par vienu no svētceļojuma galamērķiem. Suso romānikas baznīca uzcelta par godu svētajiem cilvēkiem. 16. gadsimta sākumā virsū vecajam kompleksam tika uzbūvēts jauns klostera komplekss.[30]805
Aizvēsturiskās alu zīmējumu vietas Koa ielejā un Sjega VerdēKastīlija un Leona
40°41′51″N 6°39′39″W / 40.69750°N 6.66083°W / 40.69750; -6.66083
(kopā ar Portugāli)		1998 (papildināts 2010)Kultūrai, iiiDivas aizvēsturiskās alu zīmējumu vieta Koa ieleja (Portugālē) un Sjega Verde (Spānijā). Alu zīmējumi sniedz ieskatu cilvēku dzīvē paleolīta periodā Agvedas un Douru upju stilā. Šie zīmējumi ir vieni no labākajiem alu zīmējumiem, kas ir saglabājušies Ibērijas pussalā un sniedz lielu izpratni par aizvēsturiskā cilvēka dzīvesstilu un tradīcijām.[31]866
Alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseināAndalūzija, Aragona, Kastīlija-Lamanča, Katalonija, Mursija un Valensijas apgabals
39°47′24″N 1°2′0″W / 39.79000°N 1.03333°W / 39.79000; -1.03333		1998KultūraiiiAizvēsturiskie alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā veido lielu zīmējumu kompleksu. Zīmējumos spilgti attēlots seno cilvēku dzīvesstils.[32]874
Alkalas de Enaresas universitāte un vēsturiski iežogotā teritorijaMadride
40°28′0″N 3°22′0″W / 40.46667°N 3.36667°W / 40.46667; -3.36667		1998Kultūraii, iv, viUniversitāti dibinājis kardināls Himeness de Kisneross 16. gadsimta sākumā un tā bija pirmā speciāli plānotā Universitātes pilsēta pasaulē. Tā bija sākotnējais modelis Civitas Dei (Dieva pilsēta), ideāla pilsētas kopiena, ko spāņu konkistadori izvērsa uz Ameriku. Šī universitātes pilsēta ir kalpojusi kā paraugs vairākām Eiropas augstskolām un citur.[33]876
Eivisa, bioloģiskā daudzveidība un kultūraBaleāru Salas
38°58′48″N 1°25′48″E / 38.98000°N 1.43000°E / 38.98000; 1.43000		1999Jauktiii, iii, iv, ix, xEivisa sniedz lielisku piemēru mijiedarbībai starp jūras un piekrastes ekosistēmu. Biezās okeāna prērijas, ko veido Posidonia alģes ir nozīmīga endēmiska suga, kas atrodama tikai Vidusjūras baseinā. Eivisa sniedz pierādījumus par tās ilgo vēsturi. Senvietas Sa Caleta (tirdzniecības vieta) un Puig des Molins (kapsēta), liecina par salas svarīgo lomu Vidusjūras ekonomikā, īpaši Feniķiešu-Kartāgas periodā. Stiprinātie Alta Vila ir izcils renesanses militārās arhitektūras piemērs.[34]417
Sankristovala de la LagunaKanāriju salas
28°29′0″N 16°18′0″W / 28.48333°N 16.30000°W / 28.48333; -16.30000		1999Kultūraii, ivSankristovalu de la Lagunu veido divi kodoli Augšēja un Lejas pilsēta. Pilsēta tika veidota saskaņā ar filozofiskiem principiem. Tās platās ielas un atklātās vietas ar vairākām smalkām baznīcām, valsts un privātajām ēkām, sniedz ieskatu iedzīvotāju dzīvesveidā no 16. līdz 18. gadsimtam.[35]929
Tarrako arheoloģiskais ansamblisKatalonija
41°6′59″N 1°15′19″E / 41.11639°N 1.25528°E / 41.11639; 1.25528		2000Kultūraii, iiiTarrako (mūsdienās Tarragona) bija galvenā administratīvā un tirdzniecības pilsēta Romas impērijas periodā un viena no bagātākajām pilsētām Ibērijas pussalā. Pilsētā veiktajos izrakumos atrastas vairākas naudas glabāšanas ēkas. Kaut gan lielākā daļa no šīm ēkām ir tikai fragmentāri, taču tās sniedz priekšstatu par grandiozitāti šajā romiešu provinces galvaspilsētā.[36]875
Elčas palmu mežsValensijas apgabals
38°16′10″N 0°41′54″W / 38.26944°N 0.69833°W / 38.26944; -0.69833		2000Kultūraii, vPalmu mežs ir veidots pie musulmaņu pilsētas Elčas. Mežs ir veidots 10. gadsimtā, kas pussalu lielākoties apdzīvoja arābi. Mežs ir unikāls piemērs arābu lauksaimniecības praksei Eiropas kontinentā.[37]930
Romiešu valnis LugoGalisija
43°1′0″N 7°33′0″W / 43.01667°N 7.55000°W / 43.01667; -7.55000		2000KultūraivLugo sienas būvētas 3. gadsimtā, lai aizstāvētu romiešu pilsētu Lucus. Liela daļa no mūra sienas ir neskarta un atspoguļo romiešu nocietinājumus Rietumeiropā.[38]987
Katalāņu romānikas baznīcas ValldeboiKatalonija
42°30′17″N 0°48′13″E / 42.50472°N 0.80361°E / 42.50472; 0.80361		2000Kultūraii, ivŠaurā Valldeboi ieleja atrodas Pireneju kalnos un to ieskauj stāvas kalnu grēdas. Ielejas katrā ciematā atrodas romānikas stila baznīca. Apkārt esošās pļavas lauksaimnieki izmanto kā sezonālās ganības.[39]988
Atapuerkas arheoloģiskā vietaKastīlija un Leona
42°22′0″N 3°31′20″W / 42.36667°N 3.52222°W / 42.36667; -3.52222		2000Kultūraiii, vSjerra de Atapuerka alas satur bagātīgas fosilijas no senākajiem cilvēkiem Eiropā. Šī vieta sniedz ieskatu cilvēku tradīcijās, dzīvesstilā un ikdienas dzīvē.[40]989
Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļiAndalūzija
37°59′0″N 3°28′0″W / 37.98333°N 3.46667°W / 37.98333; -3.46667
38°0′42″N 3°22′18″W / 38.01167°N 3.37167°W / 38.01167; -3.37167		2001Kultūraii, ivDivas mazās Spānijas dienvidu pilsētas Uvedas un Baesa datētas ap 9. gadsimtu mauru periodu un 13. gadsimtu rekonkistas laiku. 16. gadsimtā abas pilsētas tika pakļautas renesanses renovācijai. Pilsētu plānojumā redzamas Itālijas humānisma idejas, kas devušas lielu ietekmi Latīņamerikas arhitektūrā.[41]522
Aranhvesas kultūrainavaMadride
40°2′10″N 3°36′18″W / 40.03611°N 3.60500°W / 40.03611; -3.60500		2001Kultūraii, ivAranhvesas kultūrainava apvieno mijiedarbību starp dabu un cilvēku, starp līkumainajām ūdenstecēm un ģeometrisko ainavas dizainu, starp laukiem un pilsētām, starp meža ainavām un pilsveidīgām ēku ainavām. Šajā kultūrainavā vairāki karaļi iekopuši savas teritorijas, kurās atspoguļojas humānisma idejas un 18. gadsimta franču baroka stila dārzu māksla.[42]1044
Biskaja tiltsBasku Zeme
43°19′23″N 3°1′0″W / 43.32306°N 3.01667°W / 43.32306; -3.01667		2006Kultūrai, iiBiskaja tilts atrodas Ibaizabalas upes grīvā uz rietumiem no Bilbao. To izstrādājis basku arhitekts Alberto de Palasio un tā būvniecība tika pabeigta 1893. gadā. Tilta augstums ir 45 m un 160 m garš, tas apvieno 19. gadsimta dzelzs apstrādes tradīcijas, kuras savītas ar nesen atklātajām tērauda trosēm. Tas bija pirmais tilts pasaulē, kurā pārvadāja cilvēkus uz suspendētas gondolas. Tilts ir izmantots kā paraugs daudziem līdzīgiem tiltiem Eiropā, Āfrikā un Amerikā. Ar savu novatorisko tērauda tauvu pielietojumu, šis tilts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem arhitektūras piemēriem saistībā ar dzelzs konstrukcijām rūpnieciskās revolūcijas periodā.[43]1217
Teides nacionālais parksKanāriju salas
28°15′46″N 16°36′57″W / 28.26278°N 16.61583°W / 28.26278; -16.61583		2007Dabavii, viiiŠī vieta atrodas uz Tenerifes salas un tā centrālais objekts ir Teides stratovulkāns, kas 3718 m, ir Spānijas augstākā virsotne. Kopējais vulkāna augstums no okeāna dibena ir 7500 m, un tiek uzskatīts par trešo augstāko vulkāna struktūru pasaulē. Vulkānam ir liela ietekme uz klimatiskajiem apstākļiem apkārtnē un ainavā.[44]1258
Herkulesa tornisGalisija
43°23′9″N 8°24′23″W / 43.38583°N 8.40639°W / 43.38583; -8.40639		2009KultūraiiiHerkulesa tornis ir kalpojis kā bāka un orientieris ieejai Lakoruņas ostā Spānijas ziemeļrietumos, kopš 1. gadsimta p.m.ē., to būvēja romieši. Tornis ir būvēts ir 57 metrus augstas klints un paceļas 55 metru augstumā, no kuriem 34 m ir vēsturiskais romiešu mūris un 21 metru atjaunojis arhitekts Eustakvio Džianini 18. gadsimtā. Torņa apkārtnē atrodas arī skulptūru parks, musulmaņu un Monte dos Bicos dzelzs laikmeta kapsēta. Riešu ēku pamati tika atklāti izrakumos 1990. gadā.[45]1312
Serras de Tramuntanas kultūrainavaBaleāru Salas
39°43′51″N 2°41′41″E / 39.73083°N 2.69472°E / 39.73083; 2.69472		2011Kultūraii, iv, vSerras de Tramuntanas kultūrainava atrodas Maļorkas salas ziemeļrietumu krastā un ietver kalnu grēdu. Šī savdabīgais reljefs ietekmējis vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu. Ainavā ir izveidotas lauksaimniecības terases un apūdeņošanas sistēmas, tostarp, ūdens dzirnavas.[46]1371
Merkura mantojums. Almadena un IdrijaKastīlija-Lamanča
38°46′35″N 4°50′13″W / 38.77639°N 4.83694°W / 38.77639; -4.83694
(kopā ar Slovēniju)		2012Kultūraii, ivŠajā pasaules mantojuma objektā ir iekļautas Almadēna (Spānijā), kur dzīvsudrabu iegūst kopš seniem laikiem un Idrija (Slovēnijā), kur pirmo reizi dzīvsudrabs konstatēts 1490. gadā. Spānijā esošais objekts ietver ēkas, kas attiecas uz kalnrūpniecības vēsturi, tostarp Retamaras pili, reliģiskās ēkas un tradicionālos mājokļus. Idrijas objekts ietver arī dzīvsudraba tirdzniecības vietas un infrastruktūra, kā arī ogļraču dzīvojamās mājas un raktuvju darbinieku teātri. Šīs abas vietas ir divas lielākās dzīvsudraba raktuves pasaulē.[47]1313
Antekveras dolmeņu vietaAndalūzija
37°1′30″N 4°32′39″W / 37.02500°N 4.54417°W / 37.02500; -4.54417		2016Kultūrai, iii, ivŠī vieta atrodas Andalīzijā, Spānijas dienvidos. Tajā atrodas 3 megalīta pieminekļi: Mengas, Vjeras un Tolosa el Romerala dolmeņi un divi dabas pieminekļi Peņa de los Enamoradosas un El Torkalas kalnu veidojumi. Celtnes veidotas no lieliem akmens blokiem neolīta un bronzas laikmetā. Tās ir vienas no svarīgākajiem Eiropas Megalītisma pieminekļiem.[48]1501

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

labot šo sadaļu
Avilas vecpilsēta un tās baznīcas
Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi
Vietas Spānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kanāriju salas

labot šo sadaļu
Vietas Kanāriju salās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

labot šo sadaļu
  Pārrobežu objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Ribeira Sakra, Lugo un OrenseGalisija
42°19′40″N 7°47′49″W / 42.32778°N 7.79694°W / 42.32778; -7.79694		1996Kultūraii, iii, iv, v1228
Romānikas kultūras anklābs Kastīlijas-Leonas ziemeļos un dienvidos Kantabrijas dienvidosKastīlija-Leona un Kantabrija1998Kultūraii, iii, iv1017
Pierobežas nocietinājumiKatalonija un Kastīlija-Leona1998Kultūraii, iii, iv1021
Sudraba ceļšKastīlija-Leona un Estremadura1998Kultūraii, iii, iv1024
San Lorenso de el Eskorjals klosteris un dabiskā videMadride
40°35′20″N 4°8′52″W / 40.58889°N 4.14778°W / 40.58889; -4.14778		1998Kultūraiii, iv1026
Vidusjūras vēja dzirnavasKastīlija-Lamanča, Valensijas apgabals un Mursija1998Kultūraii, iii, iv, v1030
Sausā mūra arhitektūraValensijas apgabals1998Kultūraii, iii, iv, v1038
Vīna un vīnogulāju kultūras ceļš caur Vidusjūras pilsētāmGalisija, Kastīlija un Leona, Larjoha, Navarra, Aragona, Katalonija, Baleāru Salas, Valensijas apgabals, Estremadura, Mursija un Kastīlija-Lamanča1998Kultūraii, iii, iv, v1060
Francisa Ksavjēra kultūras maršrutsNavarra
(kopā ar Franciju)		2001Kultūrai, ii, vi1534
Grieķu arheoloģiskais ansamblis Empúries, l'Escala un ŽironāKatalonija
42°8′6″N 3°7′10″E / 42.13500°N 3.11944°E / 42.13500; 3.11944
42°7′29″N 3°7′54″E / 42.12472°N 3.13167°E / 42.12472; 3.13167
41°59′4″N 2°49′16″E / 41.98444°N 2.82111°E / 41.98444; 2.82111		2002Kultūraiii, iv1051
Dinozauru Ihnīta vietas Ibērijas pussalāAstūrija, Kantabrija, Larjoha un Kastīlija un Leona2002Dabavii, viii, ix1059
Vidusjūras iespaids PirenejosAragona
(kopā ar Franciju)		2004Jauktiii, iv, v, vii, ix, x1986
Mestas mājlopu takasKastīlija un Leona2007Kultūrav, vi5128
Romiešu ceļi. Romas impērijas maršrutiKastīlija-Lamanča, Andalūzija, Katalonija un Valensijas apgabals2007Kultūrai, ii, iv, v, vi5130
Ankaresa—SomjedoAstūrija, Galisija un Kastīlija un Leona2007Jauktiv, vii, ix, x5132
Laspalmasas de Grankanārijas vēsturiskais pilsētas centrsKanāriju salas
28°6′0″N 15°24′57″W / 28.10000°N 15.41583°W / 28.10000; -15.41583		2007Kultūraii, iv5134
Loares pilsAragona
42°19′33″N 0°36′43″W / 42.32583°N 0.61194°W / 42.32583; -0.61194		2007Kultūraiv5135
Ferola — vēsturiskā mantojuma attēlojumsGalisija
43°30′0″N 8°10′19″W / 43.50000°N 8.17194°W / 43.50000; -8.17194		2007Kultūrai, ii, iii, iv5138
Kalnrūpniecības vēsturiskais mantojumsAragona, Baleāru Salas, Kastīlija un Leona, Kastīlija-Lamanča, Katalonija, Mursija, Basku Zeme, Astūrija un Andalūzija2007Kultūrai, ii, iv5139


Plasensija — Monfražē — TruhiljoEstremadura
40°2′0″N 6°6′0″W / 40.03333°N 6.10000°W / 40.03333; -6.10000
39°50′27″N 6°1′48″W / 39.84083°N 6.03000°W / 39.84083; -6.03000
39°29′0″N 5°53′0″W / 39.48333°N 5.88333°W / 39.48333; -5.88333		2009Jauktiii, iv, v, x5417
Heanas katedrāle (Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi paplašinājums)Andalūzija
37°45′54″N 3°47′23″W / 37.76500°N 3.78972°W / 37.76500; -3.78972		2012Kultūrai, ii, iv5667

Antekveras dolmeņa vietasAndalūzija
37°1′28″N 4°32′46″W / 37.02444°N 4.54611°W / 37.02444; -4.54611
37°1′26″N 4°32′54″W / 37.02389°N 4.54833°W / 37.02389; -4.54833		2012Kultūrai, ii, iii, iv5668
Valle Salado de AņanaBasku Zeme
42°48′4″N 2°59′6″W / 42.80111°N 2.98500°W / 42.80111; -2.98500		2012Kultūraiii, iv, v5693
Talaiotiku kultūra MenorkāBaleāru Salas2013Kultūrai, iii, iv3433
Larjohas un Rjoha Alavesas vīnogulāju un vīna kultūras ainavaLarjoha un Basku Zeme2013Kultūraii, iii, iv, vi5793
Prioratas — Montsantas — Siuranas lauksaimniecības ainava Vidusjūras kalnu reģionāKatalonija2014Kultūrav, vi5854
Retiro un Prado vietas MadridēMadride2015Kultūraii, iv, vi5977
Al-Zahra medīnaAndalūzija
37°53′16″N 4°52′1″W / 37.88778°N 4.86694°W / 37.88778; -4.86694		2015Kultūrai, iii, v, vi5978
Ripoli klostera portālsKatalonija
42°12′5″N 2°11′26″E / 42.20139°N 2.19056°E / 42.20139; 2.19056		2015Kultūraii, iii, vi5979
Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.)(kopā ar Albāniju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Horvātiju,
Itāliju, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Ukrainu)		2015Dabaix6014
Ljeidas vecā katedrāleKatalonija
41°37′4″N 0°37′36″E / 41.61778°N 0.62667°E / 41.61778; 0.62667		2016Kultūraii, iv, vi6079
Santa María de La Rabida klosteris un Kristofora Kolumba piemiņas vietas VelvāAndalūzija
37°12′28″N 6°55′33″W / 37.20778°N 6.92583°W / 37.20778; -6.92583		2016Kultūraii, iii, vi6080
Risko Kaido un Svētie kalni Grandkanārijas kultūrainavāKanāriju salas2016Kultūrai, iii, iv6081

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Spānija
  2. ↑ «Spain – Properties inscribed on the World Heritage List». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 17. septembris.
  3. ↑ «Report of the Rapporteur». UNESCO. 1984. gada 2. novembris. Skatīts: 2010. gada 17. septembris.
  4. ↑ «Historic Centre of Cordoba». UNESCO.
  5. ↑ «Alhambra, Generalife and Albayzín, Granada». UNESCO.
  6. ↑ «Burgos Cathedral». UNESCO.
  7. ↑ «Works of Antoni Gaudí». UNESCO.
  8. ↑ «Monastery and Site of the Escurial, Madrid». UNESCO.
  9. ↑ «Cave of Altamira and Paleolithic Cave Art of Northern Spain». UNESCO.
  10. ↑ «Old Town of Segovia and its Aqueduct». UNESCO.
  11. ↑ «Monuments of Oviedo and the Kingdom of the Asturias». UNESCO.
  12. ↑ «Santiago de Compostela (Old Town)». UNESCO.
  13. ↑ «Old Town of Ávila with its Extra-Muros Churches». UNESCO.
  14. ↑ «Mudejar Architecture of Aragon». UNESCO.
  15. ↑ «Historic City of Toledo». UNESCO.
  16. ↑ «Garajonay National Park». UNESCO.
  17. ↑ «Old Town of Cáceres». UNESCO.
  18. ↑ «Cathedral, Alcázar and Archivo de Indias in Seville». UNESCO.
  19. ↑ «Old City of Salamanca». UNESCO.
  20. ↑ «Poblet Monastery». UNESCO.
  21. ↑ «Archaeological Ensemble of Mérida». UNESCO.
  22. ↑ «Royal Monastery of Santa María de Guadalupe». UNESCO.
  23. ↑ «Routes of Santiago de Compostela: Camino Francés and Routes of Northern Spain». UNESCO.
  24. ↑ «Doñana National Park». UNESCO.
  25. ↑ «Historic Walled Town of Cuenca». UNESCO.
  26. ↑ «La Lonja de la Seda de Valencia». UNESCO.
  27. ↑ «Pyrénées - Mont Perdu». UNESCO.
  28. ↑ «Las Médulas». UNESCO.
  29. ↑ «Palau de la Música Catalana and Hospital de Sant Pau, Barcelona». UNESCO.
  30. ↑ «San Millán Yuso and Suso Monasteries». UNESCO.
  31. ↑ «Prehistoric Rock Art Sites in the Côa Valley and Siega Verde». UNESCO.
  32. ↑ «Rock Art of the Mediterranean Basin on the Iberian Peninsula». UNESCO.
  33. ↑ «University and Historic Precinct of Alcalá de Henares». UNESCO.
  34. ↑ «Ibiza, Biodiversity and Culture». UNESCO.
  35. ↑ «San Cristóbal de La Laguna». UNESCO.
  36. ↑ «Archaeological Ensemble of Tárraco». UNESCO.
  37. ↑ «Palmeral of Elche». UNESCO.
  38. ↑ «Roman Walls of Lugo». UNESCO.
  39. ↑ «Catalan Romanesque Churches of the Vall de Boí». UNESCO.
  40. ↑ «Archaeological Site of Atapuerca». UNESCO.
  41. ↑ «Renaissance Monumental Ensembles of Úbeda and Baeza». UNESCO.
  42. ↑ «Aranjuez Cultural Landscape». UNESCO.
  43. ↑ «Vizcaya Bridge». UNESCO.
  44. ↑ «Teide National Park». UNESCO.
  45. ↑ «Tower of Hercules». UNESCO.
  46. ↑ «Cultural Landscape of the Serra de Tramuntana». UNESCO.
  47. ↑ «Heritage of Mercury. Almadén and Idrija». UNESCO.
  48. ↑ «Antequera Dolmens Site». UNESCO.
Saturs iegūts no "https:https://www.how.com.vn/wiki/index.php?lang=lv&q=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Spānijā&oldid=3977915"
🔥 Top keywords: Sākumlapa2024. gada Eiropas čempionāts futbolāSpecial:SearchEzera sonāteVikipēdija:KontaktiSpecial:RecentChangesGunārs CilinskisKarless PudždemonsAstrīda KairišaSpānijas pilsētu uzskaitījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsLatvijaHaenas provinceZodiaksRīga2024. gada vasaras olimpiskās spēlesLilita OzoliņaEiropas čempionāts futbolāJāņiLatvijas TelevīzijaMārtiņš VilsonsMarks RiteAutoceļš A9 (Latvija)Ingrīda LatimiraBlīdenes pagastsOtrais pasaules karšKristaps PorziņģisSengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījumsGruzijaStarptautiskie automobiļu reģistrācijas kodiBlīdeneKārlis AuškāpsJānis PetersLatvijas administratīvais iedalījumsLatvijas basketbola izlaseUvis Jānis BalinskisZemgaleLimuzīns Jāņu nakts krāsāItālijas pilsētu uzskaitījums