Vostok (kosmosa kuģis)

Vostok (krievu: Восток — 'austrumi') bija pirmo PSRS kosmosa kuģu sērija 1960. gados.

Kosmiskais aparāts sākotnēji tika iecerēts, lai to varētu izmantot spiegošanas mērķiem: uzņemtās fotofilmas tiktu atgrieztas nolaižamajā aparātā (Zeņit). Galvenais konstruktors šo konstrukciju izveidoja tādu, ka ar to varētu lidot un atgriezties uz zemi arī cilvēks. Tikai šī projekta militārā prioritāte ļāva gūt atbalstu no valsts augstākajām institūcijām.

Vostok modelis ar raķetes augšējo pakāpi

Konstrukcija

labot šo sadaļu
"Vostok" katapultējamais krēsls

Kosmiskā kuģa kopējā masa sasniedza 4,73 tonnas, garums (bez antenām) — 4,4 m., maksimālais diametrs — 2,43 m.

Vostok sastāvēja no lodveida nolaižamā aparāta un koniska instumentu nodalījuma. Nolaižamais aparāts bija 2,3 m diametrā un ar 2,46 t masu. Tajā atradās katapultējamais krēsls, ar kuru kosmonauts varēja katapultēties starta laikā, ja notiktu nesējraķetes avārija. Tāpat katapultēšanos izmantoja nolaišanās laikā, jo nolaižamais aparāts nebija apgādāts ar mīkstās piezemēšanās sistēmu. 7 km augstumā kosmonauts katapultējās, un nolaidās uz zemes ar izpletni.Instrumentu nodalījums bija 2,43 m diametrā un 2,25 m garumā ar masu 2,27 t. Tajā atradās bremzēšanas dzinējsistēma un degvielas tvertnes.

Vostok 1K bija prototipa kosmiskais aparāts. To izmantoja, lai izmēģinātu pamatsistēmas un pārbaudītu izvelēto koncepciju.

Vostok 2K bija foto un radiosignālu izlūkošanas aparāts.

Vostok 3KA izmantoja tieši cilvēku lidojumiem (pirmie divi bija bezpilota izmēginājumu lidojumi). Pavisam veikti seši kosmonautu lidojumi.

Vostok lidojumi

labot šo sadaļu

Bezpilota lidojumi

labot šo sadaļu
Kosmosa
kuģis
Sērijas
numurs
MisijaStartsNesējsIlgumsNolaišanāsDerīgā kravaPiezīmes
1KP1Korabļ-Sputņik 11960. gada 15. maijā8K72~5 gadiPacēlās augstākā orbītā
1K1Korabļ-Sputņik1960. gada 28. jūlijā8K720 dSuņi Čaika un ĻisičkaNesējraķetes avārijas dēļ tika iznīcināts
1K2Korabļ-Sputņik 21960. gada 19. augustā8K721 d 2 h1960. gada 20. augustāSuņi Strelka un BelkaPirmās dzīvās būtnes pēc orbitala lidojuma atgrieztas uz zemi
1K3Korabļ-Sputņik 31960. gada 1. decembrī8K721 dienaSuņi Pčolka un MuškaBremzēšanas manevra kļūmes dēļ sadega atmosfērā
1K4Korabļ-Sputņik1960. gada 22. decembrī8K72K~5 min1960. gada 22. decembrīSuņi Damka un KrasavkaKosmosa kuģis atdalījās priekšlaicīgi un nolaidās ar izpletni
3KA1Korabļ-Sputņik 41961. gada 9. martā8K72K1 h 41 min1961. gada 9. martāKosmonauta makets, suns ČernuškaKosmosa kuģa cilvēkam izmēģinājums
3KA2Korabļ-Sputņik 51961. gada 25. martā8K72K1 h 46 min1961. gada 25. martāKosmonauta makets, suns ZvjozdočkaPēdējais izmēģinājums pirms cilveka lidojuma

Pilotējamie lidojumi

labot šo sadaļu
Kosmosa
kuģis
Sērijas
numurs
MisijaStartsNesējsIlgumsNolaišanāsApkalpePiezīmes
3KA3Vostok-11961. gada 12. aprīlī8K72K1 h 48 min1961. gada 12. aprīlīJurijs GagarinsPirmais cilvēks kosmosā
3KA4Vostok-21961. gada 6. augustā8K72K1 d 1 h 18 min1961. gada 7. augustāGermans TitovsPirmā pilna diena kosmosā
3KA5Vostok-31962. gada 11. augustā8K72K3 d 22 h 22 min1962. gada 15. augustāAndrijans NikolajevsPirmais vienlaicīgs divu kosmosa kuģu lidojums
3KA6Vostok-41962. gada 12. augustā8K72K2 d 22 h 56 min1962. gada 15. augustāPāvels PopovičsPirmais vienlaicīgs divu kosmosa kuģu lidojums
3KA7Vostok-51963. gada 14. jūnijā8K72K4 d 23 h 7 min1963. gada 19. jūnijāValērijs BikovskisIlgākais lidojums kosmosā
3KA8Vostok-61963. gada 16. jūnijā8K72K2 d 22 h 50 min1963. gada 19. jūnijāValentīna TereškovaPirmā sieviete kosmosā

Skatīt arī

labot šo sadaļu